Ja cilvēks ir zaudējis daudz asiņu vai, ja ir notikusi asins saindēšanās, rodas nepieciešamība pārliet asinis. Asinis bieži pārlej arī operāciju laikā. Nedrīkst pārliet jebkura cilvēka asinis, tāpēc pirms pārliešanas ir jānosaka asins grupa. Ir jāveic asins analīze gan asins devējam - donoram, gan asins saņēmējam - recipientam.
Cilvēks piedzimst ar noteiktu asins grupu, kas visu mūžu paliek nemainīga. Ir 4 asins grupas - 0, A, B, AB.
Uz eritrocītu virsmas ir īpašas vielas antigēni, kas kombinējoties ar plazmā esošajām antivielām (aglutinīniem) var izsaukt asiņu salipšanu jeb aglutināciju. Normāli cilvēka asins plazmā nav antivielu pret paša eritrocītu antigēniem. Asins grupu nosaukumi ir veidoti pēc antigēnu esamības eritrocītos, piemēram 0 grupas asiņu eritrocītos vispār nav antigēnu, A grupas asiņu eritrocītos ir antigēns A, B grupas asinīs ir antigēns B, bet AB grupas asiņu eritrocītos ir antigēni AB.
Ja pārlej neatbilstošas grupas asinis, antigēns sastop savu antivielu un notiek aglutinācija. Ja asinīs notiek aglutinācija, tad eritrocīti salīp piciņās, aizsprosto asinsvadus un cilvēks mirst.
0 grupas paraugos nenotiek aglutinācija (eritrocītu salipšana), jo 0 grupas asiņu eritrocītos nav antigēnu
Asins grupu noteikšana laboratorijā notiek ar speciālu serumu palīdzību. Asins pilieniem, izvietotiem uz laboratorijas plates, pievieno 4 dažādu asins grupu antivielas. Paraugos, uz kuriem parādās redzami punktiņi (graudiņi, kas pēc laika saplūst pārslās), notiek aglutinācija. Asinis pieder pie tās grupas, ar kuras serumu nenotiek aglutinācija.
Agrāk pārliešanai izmantoja jebkuras asinis, kas nerada aglutināciju, bet mūsdienās pārlej tādas pašas grupas asinis, kādas ir recipientam (asins saņēmējam). Bieži pārlej tikai atsevišķas asins sastāvdaļas, piemēram, eritrocītus.
Attēlā: Rhesus macaca
Rēzus piederību austriešu zinātnieki K. Landšteiners un A. Vīners vispirms atklāja pērtiķīšu Rhesus macaca asinīs un tikai pēc tam cilvēku asinīs.
Pārlejot asinis, ir jāņem vērā arī rēzus (RH) saderība. To nosaka rēzus antigēni, kas atrodas uz eritrocītiem. Eiropā rēzus antigēni ir sastopami apmēram 85% iedzīvotāju asinīs. Šos cilvēkus sauc par rēzus pozitīviem. Tos 15 % cilvēku, kuru eritrocītos nav rēzus antigēnu, sauc par rēzus negatīviem. Ja rēzus negatīvam cilvēkam pārlej rēzus pozitīva cilvēka asinis, viņa organismā vairāku mēnešu laikā izveidojas antivielas pret šo antigēnu un rodas sarežģījumi.
Donori var nodot asinis Valsts Asinsdonoru centrā un lielākajās slimnīcās
Donoru asinis uzglabā īpašos maisiņos, uz kuriem norāda asins grupu.
Kļūt par asins donoru var jebkurš vesels cilvēks no 18 - 65 gadu vecumam.