|
Rāpuļa attēls un suga
|
Īpatnības
|
Aizsardzība, attiecības ar cilvēku
|
 Odze
|
Tai uz muguras ir tumša zigzagveidīga svītra.
Pārtiek galvenokārt no peļveidīgiem grauzējiem un vardēm, pavasarī - putnu mazuļiem, retāk - ķirzakām. Odze medījumam iekož, sagaida tā nāvi, ko izraisa inde, un tikai tad sāk rīt.
|
Vienīgā indīgā čūska Latvijā!
Odzes kodiens ir bīstams gan cilvēkiem, gan mājlopiem. |
 Zalktis
|
Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnessveida plankums.
Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Pārtiek pārsvarā no vardēm, zivīm, kurkuļiem, retāk - sīkiem zīdītājiem, putniem un lielākiem bezmugurkaulniekiem. Barību aprij dzīvu; rīšanas norise ilgst dažas minūtes līdz vairākas stundas - atkarībā no upura izmēriem.
|
Bieži sastopams.
|
 Gludenā čūska
|
Gludenajai čūskai gar muguru 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Abpus galvai pa tumšai svītrai - no nāsu caurumiem līdz acīm un tālāk līdz mutes kaktiņiem. Uz skausta bieži vien tumšs, pakavveidīgs plankums. Oldzīvdzemdētāja.
Barojas galvenokārt ar ķirzakām - gan mazuļiem, gan pieaugušajiem īpatņiem; retāk ar citām čūskām, īpaši jaunām odzēm.
|
Iekļauta Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajā grāmatā, Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. |
 Pļavas ķirzaka
|
Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.
Pārtiek no kukaiņiem, kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem. Oldzīvdzemdētāja. Ādu met 2 - 3 reizes vasarā; ādas mešanas laikā ķirzakas ir ļoti vārgas.
|
Sastopama ļoti bieži. |
 Sila ķirzaka
|
Sila ķirzakas tēviņš pārošanās laikā ir koši zaļš. Jūnijā mātīte atrod piemērotu saulainu vietu sūnās, smiltīs vai starp akmeņiem un izdēj 6 - 10 iegarenas olas ar mīkstu apvalku. Inkubācijas periods ir 50 - 55 dienas; mazuļi izšķiļas jūlija beigās augusta sākumā. | Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā |
 Eiropas purva bruņurupucis
|
Aste, kājas un kakls ar dzelteniem plankumiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem peldplēves. Labi peld un nirst, ilgi paliek zem ūdens. Visu aktivitātes periodu pavada ūdenstilpē vai tās krastā. Mātīte smilšainā liedagā ar pakaļkājām izrok ap 10 cm dziļu bedrīti, kur iedēj 5 - 10 olas.
Pārtiek no zivīm, abiniekiem, ūdens bezmugurkaulniekiem.
|
Iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. |
 Glodene
|
Glodene ir ķirzaka bez kājām. Acis ar plakstiņiem (čūskām plakstiņu nav). Oldzīvdzemdētāja. Pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem. | Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā. |
Visiem Latvijas rāpuļiem ir raksturīga ziemas guļa.