Biškopība ir viena no lauksaimniecības nozarēm. Biškopji nodrošina bišu saimēm mājvietas - stropus, barību un ievāc bišu produktus.
Vietu, kur novietoti bišu stropi, sauc par bišu dravu.
Katrā saimē ir viena bišu māte - lielākā bite stropā. Pārošanās laikā stropā ir vairāki simti tranu - bišu tēviņu. Visvairāk ir darba bišu - pat vairāki desmiti tūkstošu.
Bišu māte vaska šūnās dēj olas, no kurām izšķiļas kāpuri - cirmeņi. Tie tiek baroti, aug, attīstās un pārvēršas par kūniņām, no kurām izšķiļas jaunas bites.
\Ja oliņas ir bijušas apaugļotas, no tām izšķiļas darba bites vai bišu māte - atkarībā no barības, kādu saņēmuši kāpuri. No neapaugļotajām olām izšķiļas tēviņi - trani. Tie pārojas ar māti, bet rudenī no stropa tiek izdzīti un iet bojā.
Darba bites kopj un baro māti un cirmeņus, būvē vaska šūnas, vāc nektāru un ziedputekšņus.
Nektāru bites pārnes guzā - barības vada paplašinājumā. Guzā nektārs sajaucas ar siekalām un veidojas medus. Bite pārtiek no medus, bet lielāko tā daļu tā atrij un iepilda vaska šūnās.
Ziedputekšņus bites savāc un pārnes putekšņu groziņos uz kājām. Vēdera apakšpusē bitēm ir vaska dziedzeri un virs tiem laukums, uz kura izdalās vasks. No vaska bites veido šūnas. Vēdera galā atrodas dzelonis, kurš kalpo aizsardzībai. Ja bite iedzeļ cilvēkam, tā iet bojā, jo nespēj izvilkt dzeloni.
Ja saimei iet bojā bišu māte vai arī tā ir slimīga, darba bites sāk barot cirmeņus ar peru pieniņu un izaudzē jaunas mātes. Pirms iznākšanas no šūnas jaunā māte izdod īpatnējas skaņas. Dažas diennaktis pirms jaunās mātes izšķilšanās vecā māte kopā ar daļu darba bišu pamet stropu. To sauc par spietošanu. Izspietojušo saimi var savākt, ievietot jauna stropā, tā paplašinot bišu dravu.
Ja biškopji vēlas saglabāt lielu saimi, tie spietošanu nepieļauj un atstāj tikai vienu bišu māti.