Gliemeņu klase
Visām gliemenēm ir raksturīgs filtrējošs barošanās veids - tās iesūc ūdeni ar barības vielu daļiņām caur ievadsifonu, bet ūdeni izvada caur izvadsifonu. Elpo ūdenī izšķīdušo skābekli caur žaunām.
Attēls, sugas nosaukums | Dzīvesveids, izmantošana |
 Baltijas plakangliemene (Baltijas plānčaulgliemene) | Jūrā dzīvo uz grunts, parasti apmēram 5 cm ierakusies, visbiežāk līdz 20 metru dziļumam. Īpatņu skaits uz kvadrātmetru grunts mēdz sasniegt vairākus simtus. Ļoti bieži un masveidā izskaloti gliemežvāki redzami jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Čaulas pievieno vistu barībai kā kalcija avotu. |
 Lamarka sirsniņgliemene | Jaunās gliemenes uzturas uz ūdensaugiem, vēlāk šī suga dzīvo uz smilšainas grunts. Gliemežvāki bieži redzami izskaloti jūras krastā, īpaši gar Rīgas līci. Čaulas pievieno vistu barībai kā kalcija avotu. |
 Dižā bezzobe | Vislielākā gliemene Latvijā - čaulas garums līdz 17 cm, reti vairāk. Bieži sastopama visā valstī stāvošos, dūņainos ūdeņos, galvenokārt dīķos. |
 Ziemeļu upespērlene | Ļoti reta, aizsargājama suga. Uzskata, ka dzīves ilgums var sasniegt 50 gadus. Čaulas garums pieaugušam īpatnim sasniedz 11-13 cm. Sastopama Vidzemē, galvenokārt Gaujas pietekās. Piesārņojuma un upju gultnes pārveidošanas dēļ tās areāls visur Z-Eiropā sarucis.Lai gan, starp mantiju un čaulu iekļūstot smilšu graudam vai līdzīgam svešķermenim, šī suga veido pērles, mūsdienās Latvijā atrast pērli ir faktiski neiespējami, turklāt šajā aizsargājamajā gliemenē pērles meklēt aizliegts, jo, sabojājot čaulu, gliemene iet bojā. |