Ja sēkla nonāk dīgšanai labvēlīgos apstākļos, no tās var izaugt jauns augs. Jo augam vairāk sēklu un jo tālāk no mātesauga tās nonāks, jo vairāk jaunu īpatņu radīsies un lielāku uzplaukumu suga piedzīvos.
Augļus, kas paši atveras, lai sēklas izbirtu, sauc par veroņiem.
 |  |
Zirņu pākstis izkalst, sagriežas un izmet sēklas. | Šāvējgurķi (adatainie dzeloņgurķi) spēj "aizšaut" savas sēklas vairāku metru attālumā. |
Video angļu valodā: "sēklu eksplozijas".
Augļus, kuri paši atvērties nevar, sauc par neveroņiem.
 |  |
Saulespuķu sēkleņi paši neatveras. | Zīle ir neveronis. To pārplēš dīgstošā sēkla pavasarī. |
Augļiem ilgstošas vēsturiskas attīstības gaitā ir izveidojušies pielāgojumi, lai vējš, dzīvnieki vai ūdens aiznestu sēklas pēc iespējas tālāk.
Pieneņu sēklas ar lidmatiņu palīdzību pārvar desmitiem kilometru attālumu.
Daudzu augu augļi un sēklas pieķeras dzīvnieku vilnai un cilvēku apģērbam, piemēram, dadžu augļi.
Ūdensaugu, piemēram, peldošā ezerrieksta, augļus izplata ūdens.