Pavisam ir zināmas apmēram 20 tūkstoši ķērpju sugu. Latvijā - apmēram 500. Pazīstamākās ir usnejas, peltīgeras, kladīnas.
Vairogķērpji jeb peltīgeras klāj zemi līdzīgi biezām lapām. Atsevišķi lapoņi ir vairākus centimetrus plati, dalīti daivās. Pelēko, zaļo vai brūno lapoņu sakopojumi dažkārt aizņem pat vairākus kvadrātmetrus meža zemsedzes, cauri ļaujot izspraukties vien retai sūnai. Attēlā suņu peltīgera.
Vai koki ir bārdaini un ūsaini? Nē, taču ir vairākas ķērpju sugas, kas liek tiem tādiem izskatīties. Tie ir pavedienveida krūmveida ķērpji - usnejas. Attēlā redzamā dāsnā usneja ir aizsargājama, ļoti reti sastopama suga, kas atrasta Moricsalā un Gaujas Nacionālajā parkā.
Zvaigžņveida kladīna ir viens no skaistākajiem sauso priežu mežu ķērpjiem. Atsevišķi ņemts ķērpis atgādina zarotu koku, tādēļ šos ķērpjus iecienījuši floristi un rotājumu darinātāji.
Ķērpju nozīme:
- Ķērpjus var izmantot par vides piesārņojuma rādītājiem - bioindikatoriem. Ja ķērpju augšana samazinās, tas liecina par stipru atmosfēras piesārņojumu.
- Ķērpji veido zemsedzi, pasargājot augsni no izskalošanās.
- Ķērpjus izmanto medikamentu iegūšanai. Ķērpjos ir dažādi pigmenti, piemēram, no ķērpjiem iegūst lakmusu, ar kuru var noteikt, vai vide ir skāba vai sārmaina.