Visbiežāk gēnu pārnešanai no kāda cita organisma uz augiem izmanto baktērijas Agrobacterium tumefaciens plazmīdu. Dabiskos apstākļos šī baktērija augiem izraisa audzēju - bakteriālo sakņu vēzi. Baktērijas plazmīda spēj patvaļīgi iekļauties auga šūnu DNS.
Baktērijas plazmīdu izolē no baktērijas šūnas un tajā iešuj nepieciešamo gēnu. Rekombinētā plazmīda inficē auga šūnu un pārnes uz auga hromosomām gēnu, kas nosaka vēlamo īpašību. No auga šūnām speciālā barotnē - audu kultūrā - izveidojas augs ar vēlamajām īpašībām.
Augu ģenētiskās modificēšanas galvenie virzieni.
Virziens | Ieguvumi | Trūkumi |
Pret augu apkarošanas līdzekļiem izturīgie (herbicīdrezistentie) ĢM augi | Var lietot nezāļu iznīcināšanas līdzekļus, neraizējoties, ka tie kaitēs kultūraugiem. | Svešapputes ceļā herbicīdrezistences gēns var pāriet uz radniecīgiem savvaļas augiem. Var rasties transgēnas nezāles, kuras var nekontrolēti izplatīties. Paši ĢM kultūraugi var kļūt par nezālēm citiem augiem. |
| Kaitēkļu rezistentie ĢM augi | Atbaida vai nogalina kukaiņus. | Var ciest derīgie kukaiņi vai arī kaitēkļi kļūt rezistenti. |
| Vīrusu rezistentie ĢM augi | ĢM augi ir neuzņēmīgi pret augu vīrusu slimībām. | ĢM augu gēniem nonākot savvaļas augos, var rasties arī pret vīrusiem neuzņēmīgas nezāles. |
| Augi ar izmainītu uzturvielu sastāvu | Konkrēta augu suga satur lielu kādas uzturvielas koncentrāciju, piem., "zelta rīss" ar palielinātu karotīna daudzumu, paredzēts jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, kuri cieš no A vitamīna trūkuma. | Lietojot vienveidīgu uzturu, augstā kādas konkrētas vielas koncentrācija rada veselības traucējumus. |
Ikdienā bieži tiek lietots jēdziens "ģenētiski modificēta pārtika". Tā ir pārtika, kas satur, sastāv vai ir iegūta no ģenētiski modificētiem organismiem. Pārtikas produktam, kurš satur vairāk nekā 0,9% ĢM organismu, ir jābūt marķētam, piemēram, ja eļļa ir iegūta no ģenētiski modificēta rapša, marķējumā ir jābūt norādei "ražota no ģenētiski modificēta rapša". Paziņojums informē pircēju, lai tas varētu izdarīt apzinātu izvēli, bet nenorāda uz produkta kaitīgumu veselībai.
Sabiedrībā valda mīti par ĢM pārtiku. Modificētos gēnus nevar nodot nākamajām paaudzēm, jo apēsto produktu gēni nenonāk cilvēka dzimumšūnās. ĢM pārtika, tāpat kā jebkura jauna pārtika, var izraisīt cilvēkam gan toksisku, gan alerģisku reakciju.
Zelta rīsi atšķiras ar dzelteno graudu krāsu. Tajos ir augsta karotīna koncentrācija.
Ģenētiski modificētā soja ir gan konditorejas izstrādājumu, gan daudzu gaļas produktu sastāvā.