Dzīvniekiem var būt vai nu vaļēja, vai slēgta asinsrites sistēma.
Dzīvniekiem ar vaļēju asinsrites sistēmu nav kapilāru. Šiem dzīvniekiem asinis sajaucas ar šūnstarpu šķidrumu, veidojot hemolimfu.
Hemolimfa plūst ļoti lēni. Sirds uzbūve ir primitīva - tā atgādina muskuļotu caurulīti. Sirds pulsāciju nodrošina tās muskuļi un arī apkārtējie skeleta muskuļi. Hemolimfa no sirds pa artērijām izplūst ķermeņa dobumā un no turienes pa vēnām ieplūst elpošanas orgānā, kur bagātinās ar skābekli un no jauna ieplūst sirdī caur nelielām atverēm - ostijām.
Tāda asinsrite ir daudziem bezmugurkaulniekiem, piemēram, posmkājiem un daļai gliemju.
Kukaiņiem asinsrite ir vēl vienkāršāka, jo visu ķermeni caurvij trahejas. Skābeklis ķermeņa šūnās nokļūst tieši no trahejām. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.
Slēgta asinsrites sistēma ir dažiem bezmugurkaulniekiem un visiem mugurkaulniekiem. Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst tikai pa asinsvadiem. Asinis no sirds ieplūst artērijās, kas sazarojas kapilāros, caur kuru sienām notiek gāzu un vielu maiņa orgānos. Kapilāri apvienojas vēnās, pa kurām asinis plūst uz sirdi. Slēgtā asinsrites sistēma nodrošina ātrāku asiņu plūsmu un labāku vielu transportu nekā vaļējā asinsrites sistēma.
Vienkāršākā slēgtā asinsrites sistēma ir posmtārpiem, piemēram, sliekai. Sliekas sirds funkcijas pilda pulsējoši gredzeniskie asinsvadi, kas atrodas ķermeņa priekšgalā. Katrā ķermeņa posmā ir gredzeniskais asinsvads, kas savieno muguras un vēdera asinsvadu. Tārpa iekšējos orgānus apņem kapilāru tīkls, kurā notiek vielu maiņa starp audiem un asinīm.
Tā kā slieka elpo ar ķermeņa virsmu, tad arī ādā ir daudz kapilāru. Sliekas asinis ir sarkanas, jo tajās ir hemoglobīns.
Mugurkaulnieku sirdij ir viena, divas, trīs vai četras kameras - priekškambari un kambari, kuri darbojas saskaņoti. No sirds kameru skaita ir atkarīgs asinsrites loku skaits.
Zivīm sirds sastāv no divām kamerām - priekškambara un kambara. Sirds piegādā asinis žaunām.
Asinis, kurās ir maz skābekļa, bet daudz oglekļa dioksīda, sauc par venozām asinīm. Asinis, kurās ir daudz skābekļa, bet maz oglekļa dioksīda, sauc par arteriālām asinīm.
Virzoties cauri žaunām, asinis kļūst arteriālas. Ķermeņa kapilāros asinis atdod skābekli, uzņem oglekļa dioksīdu - kļūst venozas un atgriežas sirds priekškambarī. Zivis ir vienīgie mugurkaulnieki, kuriem asinis divreiz maina sastāvu - no venozām uz arteriālām un otrādi - vienā asinsrites lokā. Pārējiem mugurkaulniekiem ir divi asinsrites loki un katrā lokā asiņu sastāva maiņa notiek tikai vienreiz.
Evolūcijas gaitā, pielāgojoties dzīvei uz sauszemes un gaisa skābekļa elpošanai, pārējiem mugurkaulniekiem ir radušies divi asinsrites loki, kurus savā starpā saista sirds.
Asinsrites loku, pa kuru venozās asinis plūst caur plaušām un bagātinās ar skābekli, sauc par mazo asinsrites loku.
Loku, pa kuru arteriālās asinis no sirds plūst uz pārējiem orgāniem un atgriežas atpakaļ sirdī kā venozās asinis, sauc par lielo asinsrites loku.
Rāpuļiem sirds kambarī ir nepilnīgi izveidojusies šķērssiena, kas daļēji nodala sirds labo un kreiso pusi, tāpēc asinis sajaucas salīdzinoši mazāk. Krokodiliem ir pilnīgi izveidojusies šķērssiena, un viņu sirds, tāpat kā putniem un zīdītājiem, ir sadalīta labajā un kreisajā pusē. Šādi sadalīta sirds nodrošina, ka asinis nesajaucas un ka orgānos nokļūst ar skābekli bagātas asinis, bet plaušās - ar oglekļa dioksīdu piesātinātas asinis.
Dzīvniekiem ar diviem asinsrites lokiem asinis vienlaikus plūst abos asinsrites lokos. Šo nepārtraukto plūsmu nodrošina saskaņota abu sirds priekškambaru un kambaru darbība.