Visu organismu šūnas dalās. Šūnām daloties rodas jaunas šūnas. Organisms aug un nomaina nolietojušos audus pret jauniem. Tātad šūnu dalīšanās nodrošina organisma augšanu, attīstību, atjaunošanos un vairošanos. Informācija par šūnas dalīšanos atrodas gēnos.
Gēns ir DNS fragments, kurš nosaka kādu organismam specifisku īpašību
Hromosomu uzbūve
Visas hromosomas ir pa pāriem. Viena hromosoma pārī ir saņemta no sievišķās, otra - no vīrišķas hromosomas. Viena pāra hromosomas sauc par homologajām hromosomām.
Šūnu dalīšanās dažādiem organismiem ir atšķirīga. Parasti eikariotu šūnas dalās mitozes ceļā – netieši. Prokariotiem šūnas dalīšanās notiek, daloties uz pusēm (binārā dalīšanās). Dzimumšūnu veidošanās procesā hromosomu skaits samazinās uz pusi. To nodrošina specifisks dalīšanās veids – mejoze. Ja hromosomu skaits nesamazinātos uz pusi, tad katrā nākamajā paaudzē to skaits dubultotos pēc gametu kodolu saplūšanas (apaugļošanās).
Prokariotu šūnu dalīšanās
Bezdzimumvairošanās gadījumā ir nepieciešams tikai viens vecākorganisms. Pēcnācēji ir ģenētiski identiski vecākorganismam. Šāds vairošanās process raksturīgs prokariotiem.
Prokarioti vairojas, šūnai daloties (binārā dalīšanās). Dalīšanās rezultātā izveidojas divas meitšūnas, kuras ir ģenētiski identiskas vecākšūnai.
Pirms dalīšanās sākuma notiek DNS replikācija. Tā rodas divas hromosomas, kuras ir piestiprinātas pie plazmatiskās membrānas šūnas iekšpusē.
Pēc replikācijas šūnas atdalās viena no otras, vecajai šūnai stiepjoties garumā.
Kad šūna ir apmēram divreiz pārsniegusi savu sākotnējo garumu, tad plazmatiskā membrāna ieliecas uz iekšu un izveidojas jauns šūnapvalks.