PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Viena no dzīvības pazīmēm ir vairošanās – iedzimtības informācijas nodošana no vienas paaudzes nākamajai.
Organismi iedzimtības informāciju nodod ar DNS – molekulu, kurā ir "ierakstīta" informācija par katru organismu – tā uzbūvi, dzīvesveidu, piemērotāko dzīves vidi, raksturu utt. DNS atrodas katras šūnas kodolā, izņemot eritrocītus.
Šūnas kodolā ir hromosomas, kas ir veidotas no DNS, kas kodē dažādus gēnus
Gēns ir DNS (dezoksiribonukleīnskābes) posms, kurā glabājas “receptes” jeb instrukcijas, kā šūna ražo noteiktas vielas, kas nosaka organisma īpašības (piemēram, acu krāsu, asins grupu vai augšanas ātrumu).
Katra suga no paaudzes paaudzē nodod konkrētu īpašību "aprakstu", kas nekad nemainās. Piemēram, visiem cilvēkiem ir divas acis, divas rokas, divas kājas, viena mēle, kas atrodas mutē, izteiktāks apmatojums galvas virspusē, plaukstas, kurām ir 5 pirksti – viens no tiem ir īkšķis, kas atrodas pretī citiem pirkstiem, zobi, kas piemēroti gan gaļas ēšanai, gan augu košļāšanai un tā varētu turpināt. Pēc šīm pazīmēm mēs sevi spējam atšķirt, piemēram, no suņiem, kuriem arī ir divas ausis, bet pavisam atšķirīgas no mūsu ausīm. Arī suņa esktremitātēm ir pieci pirksti, tomēr īkšķim nav tāda pati funkcija kā cilvēkam.
Katrai sugai ir savas konkrētās īpašības. Tomēr arī sugas ietvaros indivīdi atšķiras. Piemēram, vienai kaķenei metienā var piedzimt pieci pēc izskata ļoti atšķirīgi kaķēni – var būt gan tēviņi, gan mātītes. Tiem var būt dažāda apmatojuma krāsa, ķermeņa izmēri. Arī raksturi un uzvedība kaķēniem būs atšķirīga, pat augot vienā vietā. Arī mēs, cilvēki, esam it kā līdzīgi, bet tomēr ļoti atšķirīgi.
Pazīmes ir organisma īpašības, kuras ietekmē gēni vai apkārtējā vide. Tās var būt iedzimtas vai neiedzimtas. Pazīmes raksturo organisma fiziskās īpašības, piemēram, matu krāsu un struktūru, acu krāsu, lūpu formu, kā arī uzvedības īpašības, piemēram, laipns, pacietīgs, ambiciozs. Iedzimtās pazīmes ir saistītas ar gēniem, un tās tiek nodotas nākamajām paaudzēm, bet neiedzimtās pazīmes ir iegūtas dzīves laikā apkārtējās vides faktoru ietekmes rezultātā.
Pazīmju iedalījums
Iedzimtās pazīmes var būt gan uzreiz redzamas, gan tādas, kas nav pamanāmas, taču joprojām izpaužas un ietekmē indivīdu. Tādas pazīmes kā matu krāsa un tekstūra, acu krāsa, ādas tonis ir redzamas, taču arī asinsgrupa un dažādas slimības (galvenokārt ģenētiskas) ir iedzimtas pazīmes.
Dažādas vizuāli redzamas pazīmes, kas ir iedzimtas
Cilvēkiem katras šūnas kodolā (izņemot dzimumšūnās) ir 46 hromosomas jeb 23 hromosomu pāri, kuras satur visu informāciju par to, kāds katrs cilvēks ir. 22 hromosomu pārus sauc par autosomām, kuras nosaka pazīmes gan vīriešiem, gan sievietēm. 23. hromosomu pāris ir dzimumhromosomas, kuras nosaka cilvēka dzimumu.
Cilvēkiem ir 46 hromosomas jeb 23 hromosomu pāri, pēdējais pāris atšķiras sievietēm un vīriešiem
Iedzimtās pazīmes iedala ar dzimumu nesaistītās un ar dzimumu saistītās pazīmēs. Pazīmes, kuras nosaka gēni, kuri atrodas somatiskajās hromosomās (1.–44.) ir ar dzimumu nesaistītās pazīmes, bet pazīmes, kuras nosaka gēni, kuri atrodas dzimumhromosomās (45. un 46.) – ar dzimumu saistītās.
Ar dzimumu saistītās pazīmes attiecas uz īpašībām, ko ietekmē dzimumhromosomās pārnēsātie gēni. Cilvēkiem tās ir X vai Y hromosomas. Dzimumpazīmes ir, piemēram, sievišķo vai vīrišķo dzimumorgānu attīstība.
Ar dzimumu nesaistītās pazīmes ir, piemēram:
- acu krāsa;
- vasaras raibumi;
- matu krāsa;
- asinsgrupa.
Katra indivīda veselības stāvokli izraisa vairāku gēnu kombinētā ietekme vai gēnu un apkārtējās vides mijiedarbība, piemēram, sirds slimības, 2. tipa cukura diabēts, šizofrēnija un noteikti vēža veidi.
Skatoties radu fotogrāfijas, bieži vien var novērot, ka dzimtā pārmantojas kādas noteiktas pazīmes. Vienai dzimtai tas ir raksturīga deguna forma, citai dzimtai – auguma garums, citai matu krāsa vai matu cirtainums utt. Ģenētiķi izmanto ciltskokus – shematiskus attēlus, kuros iezīmē kādas konkrētas pazīmes pārmantojamību. Tādā veidā vairākās paaudzēs izseko kādas pazīmes izplatību dzimtā.
Dzimtas ciltskoks, kurā izseko tumšo (T) un gaišo (G) matu krāsas iedzimšanu
Piemēram, tumšmatainiem vecākiem piedzimst divi dēli – viens ar tumšiem matiem, otrs ar gaišiem. Tas nozīmē, ka abu vecāku hromosomās ir ierakstīta informācija gan par gaišajiem matiem, gan tumšajiem, tomēr tumšo matu gēns dominē, tādēļ gan mamma, gan tētis ir tumšmataini. Ja kombinējas abu vecāku gaišo matu gēni, bērns piedzimst ar gaišiem matiem. Abi vecāki šo gaišo matu pazīmi ir pārmantojuši no saviem tēviem (vectēviem), kuri ir bijuši gaišo matu īpašnieki.