PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns.
Tā nodrošina jauna auga attīstību un izplatīšanos. Auga sēkla satur visu nepieciešamo, lai izaugtu jauns augs. Visām sēklām ir dīglis, rezerves barības vielas un sēklapvalks.
1. Dīglis ir jaunais augs sēklas iekšienē. Dīglim izšķir dīgļsakni, dīgļstumbru, dīgļpumpuru un dīgļlapas. No dīgļsaknes attīstīsies sakne. Sēklai dīgstot, tā attīstās pirmā un nostiprinās augsnē. Dīgļstumbrs attīstās par auga stumbru. No dīgļpumpura attīstās auga vasa, piemēram, zari, lapas un ziedi. Dīgļlapas ir viena (viendīgļlapji) vai divas (divdīgļlapji).
2. Rezerves barības vielas ir vielas, kas nodrošina dīgļa attīstību, barojot to līdz pirmo īsto lapu parādīšanās brīdim – līdz tas spēj ražot barības vielas fotosintēzes ceļā.
3. Sēklapvalks aizsargā dīgli un barības vielas no mehāniskiem bojājumiem un izžūšanas.
Visus segsēkļus grupē viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē, atkarībā no dīgļlapu skaita sēklā. Viendīgļlapjiem un divdīgļlapjiem ir vēl citas ārējās uzbūves īpašības, kas tos atšķir vienu no otra.
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums
Viendīgļlapji ir augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
Viendīgļlapju pazīmes:
- sēklai ir viena dīgļlapa;
- saknes veido bārkšsakņu sistēmu;
- vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti izklaidus;
- lapas ir ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu;
- ziediem vainaglapu skaits dalās ar 3.
Viendīgļlapji ir, piemēram, liliju, orhideju, graudzāļu un īrisu dzimtu pārstāvji. Kviešu sēkla pieder pie viendīgļlapjiem – dīglim ir viena maza dīgļlapa.
Kvieša sēklas shematiskais attēlojums
Divdīgļlapji ir augi, kuru dīglim ir divas dīgļlapas.
Divdīgļlapju pazīmes:
- sēklai ir divas dīgļlapas;
- saknes veido mietsakņu sistēmu;
- vadaudu kūlīši stumbra šķērsgriezumā izvietoti aplī;
- lapas ir ar starainu vai plūksnainu dzīslojumu;
- ziediem vainaglapu skaits dalās ar 4 vai 5.
Divdīgļlapji ir, piemēram, bērzu, rožu, krustziežu, kurvjziežu, nakteņu, tauriņziežu dzimtu pārstāvji. Dārza pupiņa pieder pie divdīgļlapjiem, tās sēklai ir divas dīgļlapas.
Pupiņas sēklas shematiskais attēlojums
Kad auga sēklas ir nogatavojušās, tās var ievākt un uzglabāt, lai izmantotu nākamajā sezonā. Lai sēklas saglabātu savu dzīvotspēju, to uzglabāšanai ir nepieciešami piemēroti apstākļi:
- Sausums, jo mitrumā sēklas var pelēt vai sākt priekšlaicīgi dīgt.
- Vēsums, jo pazemināta temperatūra samazina vielmaiņu sēklā, pagarina sēklas mūžu. Dažām sēklām pat ir nepieciešama diezgan zema temperatūra, lai tās pēc tam varētu sākt dīgt.
- Tumsa, jo gaisma var būt sēklu dīgšanu ierosinošs faktors.
- Aizsardzība pret kaitēkļiem, jo dažādi grauzēji, kukaiņi un sēnītes var bojāt sēklas. Ziemas periodā grauzējiem un daļai kukaiņu sēklas ir galvenais barības avots.
Izžāvētas sēklas vislabāk ir uzglabāt papīra iesaiņojumā, tumšā sausā vietā
Lai sēkla sāktu dīgt, tai ir nepieciešami noteikti ārējie apstākļi. Tie ir:
- Ūdens / mitrums, kas mīkstina sēklas apvalku un aktivizē vielmaiņu.
- Skābeklis, kas ir nepieciešams šūnu elpošanai un enerģijas iegūšanai.
- Atbilstoša jeb optimāla temperatūra, kas katrai sugai ir atšķirīga.
- Gaisma vai tumsa, jo dažām sēklām dīgšanai nepieciešama gaisma, citām – tumsa.
Sēklas parasti diedzē, stādot mitrā augsnē vai kādu laiku paturot mitrās salvetēs vai audumā