Izlasi tekstu! Atbildi uz jautājumiem!
Cilvēki intensīvi nozvejo zivis ezeros, upēs un jūrās. It īpaši bīstama zivju populācijām ir zveja nārstošanas laikā. Cilvēki arī nosprosto upes, veidojot dambjus, hidroelektrostacijas, kas traucē zivju migrācijai. Eitrofikācija (ūdenstilpju aizaugšana), kas rodas no ūdens piesārņojuma, ir izplatīta mūsdienu problēma. Cilvēku ietekme ūdens ekosistēmās ir novērota Daugavā, Gaujā, Lubāna ezerā, Engures ezerā un citviet visā Latvijā. Zivju sugas, kuru populācijas ir samazinājušās Latvijā, ir asari, karūsas, zuši, laši, taimiņi, plauži, zandarti, foreles u.c.
Zivjērglis (Pandion haliaetus) ir plēsīgais putns, kas ir specializējies baroties gandrīz tikai ar zivīm. Atšķirībā no daudziem citiem ērgļiem, tas nebarojas ar maitu, grauzējiem vai putniem, izņemot gadījumos, kad ir trūkst pamatbarība - zivis. Latvijas apstākļos zivjērgļa ēdienkarte ir līdakas, asari, karūsas, plauži, brekši, dažkārt zandarti un vietām foreles. Vidēji zivjērglis medī zivis 150–300 g smagas zivis, bet spēj pacelt arī līdz 500–700 g smagu zivi. Visbiežāk sastopams medījot Lubānas, Engures, Usmas ezerā, arī Gaujā un Daugavā.
Zivjērglis medībās
1. Kuras no nosauktajām cilvēku darbībām vistiešāk ietekmē zivjērgļa populāciju Latvijā?
Atzīmē divas pareizās atbildes!
2. Kāpēc samazinās zivjērgļu skaits?
3. Izlasi tekstu! Kuras no nosauktajām cilvēka darbībām palīdz atjaunot zivjērgļu populāciju Latvijā?
Atzīmē divas pareizās atbildes!
20. gadsimta otrajā pusē zivjērgļa populācija Latvijā bija ļoti zema (tikai daži desmiti pāru). Situācija uzlabojusies kopš 2000. gadiem – pateicoties aizsardzībai, ligzdu uzskaites pasākumiem, ūdeņu kvalitātes uzlabošanai un traucējumu mazināšanai. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 200 ligzdojošu pāru, bet tie joprojām atkarīgi no ūdeņu veselības stāvokļa un cilvēka darbības tuvumā.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!