Bezmugurkaulniekiem ir sastopami divu nervu sistēmu veidi – difūzā jeb tīklveida nervu sistēma un ganglijveida nervu sistēma. Vienkāršākiem un mazāk attīstītiem dzīvniekiem var būt tikai nervu tīkls, bet sarežģītākiem bezmugurkaulniekiem ir gan attīstīti nervu centri, gan sarežģīta neirohumorālā regulācija.
1. Galvkāji – astoņkāji un kalmāri
Astoņkāji un kalmāri ir īpaši interesanti gliemju tipa dzīvnieki, jo starp bezmugurkaulniekiem tiem ir viena no sarežģītākajām nervu sistēmām. Viņu nervu sistēma ir ļoti attīstīta, un aptuveni divas trešdaļas nervu šūnu atrodas taustekļos, tādēļ taustekļi spēj ļoti patstāvīgi apstrādāt informāciju.
Astoņkājis spēj ļoti ātri reaģēt uz apkārtējo vidi, jo tā nervu sistēma apstrādā informāciju no acīm, taustekļiem un citiem maņu orgāniem. Piemēram, ieraugot plēsēju, astoņkājis var mainīt ķermeņa krāsu un rakstu, izšļākt tinti un ātri mainīt kustības virzienu. Šīs reakcijas ir saistītas ar nervu sistēmas darbību, kas koordinē muskuļus, ādas pigmenta šūnas un citas struktūras. Astoņkāji spēj mācīties no pieredzes, risināt vienkāršas problēmas un atcerēties iepriekš piedzīvoto.
Astoņkājiem darbojas arī endokrīnā sistēma, kur dziedzeršūnas izdala ķīmiskas signālvielas, kas regulē organisma funkcijas. Šie signāli piedalās augšanas, vielmaiņas, reprodukcijas un organisma reakcijas uz apkārtējās vides pārmaiņām regulēšanā. Vairošanās laikā hormonālie signāli koordinē dzimumdziedzeru darbību un organisma sagatavošanos reprodukcijai.
Astoņkājis ir viens no visinteliģentākajiem bezmugurkaulniekiem
Kalmāriem ir ļoti attīstīta centrālā nervu sistēma, kas koordinē redzes, kustību un uzvedības reakcijas. To lielās acis uztver vizuālo informāciju, bet smadzenes un nervu sistēma ļauj ļoti ātri reaģēt uz apkārtējās vides pārmaiņām, piemēram, izvairīties no plēsēja vai mainīt peldēšanas virzienu. Īpaši iespaidīga ir šo dzīvnieku kustību kontrole – kalmārs var ātri mainīt ķermeņa stāvokli un pārvietošanās virzienu, izmantojot ūdens izspiešanu no mantijas dobuma.
Arī kalmāriem darbojas endokrīnā sistēma, kur šūnas un specializēti dziedzeraudi izdala ķīmiskas signālvielas. Tās piedalās vielmaiņas, augšanas, dzimumdziedzeru darbības un vairošanās regulēšanā. Īpaši nozīmīga ir hormonālā regulācija dzimumgatavības un vairošanās laikā, kad hormonālie signāli koordinē dzimumdziedzeru darbību un sagatavošanos organisma vairošanās procesiem.
Kalmāriem ir ļoti attīstīta nervu sistēma
2. Posmkāji
Posmkājiem (kukaiņiem, zirnekļveidīgajiem, vēžveidīgajiem) ir labi attīstīta nervu sistēma, kas sastāv no smadzeņu ganglija jeb gangliju sakopojuma, ganglijiem, kas izvietoti gareniski ķermenī, un nerviem. Šo dzīvnieku uzvedībā ļoti nozīmīga ir ātra informācijas apstrāde, jo kukaiņiem un citiem posmkājiem nepieciešams koordinēt kustības, barošanos, izvairīšanos no plēsējiem un vairošanos.
Kukaiņu nervu sistēma
Piemēram, muša, sajūtot tuvojošos priekšmetu vai gaisa plūsmu, ļoti ātri aktivizē nervu sistēmu un maina lidojuma virzienu. Kukaiņiem nervu sistēma ļauj vienlaikus apstrādāt informāciju no acīm, taustes orgāniem un citiem maņu orgāniem.
Kukaiņu augšanu un metamorfozi jeb pārvēršanos regulē endokrīnā sistēma. Īpaši hormoni ekdizons un juvenīlais hormons regulē kukaiņa attīstības posmus un pāreju no vienas stadijas uz nākamo. Piemēram, kāpura attīstības laikā hormonālās izmaiņas nosaka, kad jānotiek ādas nomešanai un kad organisms pāriet nākamajā attīstības stadijā.
Hormoni nodrošina tauriņa attīstību
Arī bišu uzvedību ietekmē hormoni, jo tie piedalās attīstības un reproduktīvo procesu regulēšanā, kā arī ietekmē uzvedības pārmaiņas.
3. Posmtārpi
Posmtārpiem ir ganglijveida nervu sistēma – galvas daļā atrodas nervu gangliji, bet gar ķermeni stiepjas nervu ķēde ar ganglijiem katrā ķermeņa posmā. Tas ļauj sliekai un citiem posmtārpiem ātri reaģēt uz pieskārienu, gaismu, vibrācijām un citiem apkārtējās vides kairinājumiem, piemēram, saraut ķermeņa muskuļus un paslēpties augsnē. Posmtārpu organismā hormoniem līdzīgas vielas regulē tādus procesus kā augšana, vairošanās un vielmaiņa. Piemēram, noteiktas hormonālās sistēmas ietekmē dzimumšūnu veidošanos un vairošanās procesu norisi.
Sliekas nervu sistēmas uzbūve
4. Gliemji
Gliemjiem nervu sistēmas sarežģītība dažādām grupām ļoti atšķiras. Gliemežiem un gliemenēm ir nervu gangliji, kas koordinē ķermeņa darbību, savukārt galvkājiem, piemēram, astoņkājiem, nervu sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta.
Gliemezis, sajūtot pieskārienu vai briesmas, var ātri ievilkt ķermeni čaulā. Šādu reakciju nodrošina nervu sistēma, kas uztver kairinājumu un aktivizē muskuļu darbību. Gliemju nervu sistēma palīdz arī koordinēt pārvietošanos, barošanos un reakciju uz apkārtējo vidi.
Gliemeža nervu sistēma
Gliemjiem ir neiroendokrīnās šūnas, kas izdala ķīmiskus signālus un regulē augšanu, vielmaiņu, vairošanos un citas organisma funkcijas. Piemēram, hormonālie signāli var ietekmēt dzimumšūnu veidošanos un vairošanās ciklus.
5. Plakantārpi
Plakantārpiem, tāpat kā posmtārpiem, nervu sistēma ir ganglijveida. Galvas daļā atrodas nervu šūnu sakopojumi, kas darbojas kā primitīvs vadības centrs. No tiem uz ķermeņa aizmuguri stiepjas nervu stiegras, tādēļ, piemēram, planārija spēj uztvert gaismu un ķīmiskus kairinājumus un mainīt kustības virzienu. Planārijām, piemēram, ir arī acu punkti, kas uztver gaismas intensitāti, bet neveido tik detalizētu attēlu kā cilvēka acs. Arī plakantārpiem ir ķīmiskas signālvielas, kas piedalās organisma iekšējo procesu regulēšanā, piemēram, augšanas, attīstības un vairošanās procesos. Parazītiskajiem plakantārpiem šāda regulācija palīdz pielāgot organisma darbību dzīvei saimnieka ķermenī.
Planārijas nervu sistēmas uzbūve
6. Veltņtārpi
Veltņtārpiem nervu sistēma ir daudz vienkāršāka nekā posmtārpiem, tomēr tā ļauj koordinēt organisma uzvedību. Nervu sistēma ir ļoti reducēta – sastāv no galvas ganglija un nervu stiegrām, kas nodrošina reakcijas uz pieskārienu, ķīmiskām vielām, temperatūru un citiem vides faktoriem. Arī maņu orgāni ir ļoti primitīvi. Tausti nodrošina taustes skropstiņas. Dažām nematodēm ir nervu receptors, kas reaģē uz garšas, ožas vai gaismas kairinājumiem. Piemēram, nematode (brīvi dzīvojošs veltņtārps) var sajust ķīmiskas vielas apkārtējā vidē un, ja tās signalizē par piemērotu vai nepiemērotu vidi, mainīt kustības virzienu. Veltņtārpiem ķīmiskie signāli un hormoniem līdzīgas vielas piedalās augšanas, attīstības, vielmaiņas un vairošanās regulācijā. Nematodēm ķīmiskās vielas regulē attīstību – signālvielas palīdz organismam noteikt, kādā attīstības stadijā tas atrodas.
Parazītiskās nematodes – cērmes, nervu sistēma ir ļoti vienkārša
7. Zarndobumaiņi
Zarndobumaiņi, piemēram, medūzas un hidras, ir vieni no vienkāršākajiem dzīvniekiem, kuriem ir nervu sistēma. Viņu nervu sistēma ir veidota kā difūzs tīkls jeb nervu šūnas ir izkliedētas pa visu ķermeni un savstarpēji savienotas vienotā nervu tīklā. Primārās funkcijas, kuras nodrošina nervu sistēma, ir barības sagremošana, elpošana, vielmaiņas galaproduktu izvadīšana no organisma un iekšējo orgānu sistēmas darbība. Ja hidrai pieskaras, kairinājums izplatās pa nervu tīklu un izraisa ķermeņa muskuļu šūnu reakciju. Tādējādi hidra var saraut ķermeni vai taustekļus. Medūzām nervu tīkls un nervu gredzeni palīdz koordinēt muskuļu ritmisko saraušanos, kas nodrošina pārvietošanos ūdenī.
Hidras nervu sistēma ir difūzs tīkls
Arī zarndobumaiņiem ir ķīmiskie signāli, kas palīdz koordinēt augšanu, vairošanos, kustības un citus procesus. Piemēram, hidras organismā ķīmiskie signāli piedalās jaunu pumpuru veidošanās un vairošanās procesu regulēšanā.