Etilēna ietekme uz ziedu novīšanu. Pētnieciskais darbs.
Mērķis. Noskaidrot, kā etilēna klātbūtne ābolos un banānos ietekmē griezto ziedu novīšanu jeb šūnu novecošanos.
Teorētiskais pamatojums.
Grieztie ziedi pēc ievietošanas vāzē pakāpeniski novīst un zaudē savu dekoratīvo izskatu. To novecošanos ietekmē dažādi faktori, piemēram, ūdens daudzums, temperatūra, gaisma un gaisa sastāvs. Viens no augos sastopamajiem hormoniem, kas saistīts ar augu novecošanos, ir etilēns.
Etilēns ir gāzveida augu hormons, kas piedalās augļu nogatavošanās un augu novecošanās procesos. Daži augļi, piemēram, āboli un banāni, izdala etilēnu.
Etilēns ir gāzveida augu hormons, kas piedalās augļu nogatavošanās un augu novecošanās procesos. Daži augļi, piemēram, āboli un banāni, izdala etilēnu.
Ziedu vīšana ir process, kura laikā zieds no svaiga un stingra, maina krāsu uz brūnganu un zaudē savu stingrību. Šo procesu var censties izmērīt, nosakot vīšanas intensitāti, jeb cik ļoti zieds ir novītis, piemēram, izmantojot ziedu vīšanas skalu.
| Punkti | Vīšanas intensitāte | Pazīmes |
|---|---|---|
| 1 | Ļoti zema | Zieds ir svaigs, stublājs stingrs, ziedlapiņas izskatās veselīgas. |
| 2 | Zema | Parādās neliela vīšana, ziedlapiņas sāk zaudēt stingrību. |
| 3 | Vidēja | Zieds ir manāmi novītis, ziedlapiņas kļūst mīkstākas un sāk mainīt formu. |
| 4 | Augsta | Zieds ir stipri novītis, ziedlapiņas nokarājas un var sākt brūnēt. |
| 5 | Ļoti augsta | Zieds ir ļoti stipri novītis, ziedlapiņas ir izteikti brūnas vai sausas. |
Pētījuma jautājums. Kā etilēna klātbūtne ietekmē griezto ziedu novīšanas ātrumu?
Hipotēze. Ja grieztie ziedi atrodas etilēna avota, piemēram, gatavu ābolu vai banānu tuvumā, tad tie novītīs ātrāk nekā ziedi, kas atrodas bez etilēna avota, jo etilēns veicina augu novecošanās procesus.
Pētījuma lielumi:
- Maina – etilēna klātbūtne.
- Mēra – ziedu vīšanas intensitāte (punkti).
- Nemaina – ziedu skaits (gab.), ziedu šķirne, kastes tilpums (L), ilgums (dienas), temperatūra (°C).
Darba piederumi:
- 9 vienas šķirnes griezti ziedi;
- 3 vienādas kastes ar vākiem;
- ūdens;
- 3 vārglāzes (50 mL);
- nazis vai šķēres;
- 2 ļoti nogatavojušies āboli;
- 2 ļoti nogatavojušies banāni;
- termometrs;
- kamera vai telefons fotografēšanai.
Darba gaita:
- Izvēlas 9 pēc iespējas līdzīgus grieztus vienas šķirnes ziedus un kātiem nogriež vienādu garumu, apmēram 10 cm.
- Trijās vārglāzēs ielej vienādu tilpumu ūdens - 50 mL, katrā ievieto 3 ziedus.
- Katru vārglāzi ar ziediem ievieto atsevišķā kastē.
- Katrā kastē ievieto citu etilēna avotu:
- A grupas kaste – blakus ziediem ievieto 2 banānus;
- B grupas kaste – blakus ziediem ievieto 2 ābolus;
- C grupas kaste – kontroles grupa, nav etilēna avota.
- Kastēm uzliek cieši noslēdzamu vāku. Visas trīs kastes novieto vienā telpā un vietā tā, lai temperatūra un apgaismojums būtu pēc iespējas vienādi.
- Katru dienu vienā un tajā pašā laikā veic fotofiksāciju un novērtē ziedu stāvokli pēc 1–5 punktu skalas, kur 1 – ļoti svaigs zieds (tātad sākuma stāvoklis), bet 5 – tumši brūns/sabrūnējis un novītis zieds.
- Eksperimentu veic 7 dienas.
- Pēc eksperimenta beigām salīdzina rezultātus visās trijās grupās.
- Aprēķina katras grupas vidējo novīšanas pakāpi un izdara secinājumus par etilēna ietekmi.
B grupas kaste – āboli un grieztie ziedi