Dzirde ļauj cilvēkam uztvert skaņas apkārtējā vidē – runu, mūziku, dzīvnieku radītas skaņas, brīdinājuma signālus un citas skaņas. Dzirde ir saistīta ar ausi – orgānu, kas uztver skaņas un pārveido tās nervu impulsos, kas, nokļūstot smadzenēs, tiek interpretēti. Tomēr auss nodrošina ne tikai dzirdi. Iekšējā ausī atrodas arī līdzsvara orgāns, kas palīdz smadzenēm noteikt ķermeņa stāvokli un kustības.
Svarīgi!
Auss ir saistīta ar divām maņām – dzirdi un līdzsvara uztveri.
Cilvēka auss sastāv no ārējās auss, vidusauss un iekšējās auss. Visas auss daļas kopā nodrošina skaņas uztveršanu, skaņas svārstību pārvadi un līdzsvara uztveri.
Auss uzbūve
1. Ārējā auss ir veidota no auss gliemežnīcas, ārējās auss ejas un bungplēvītes.
Auss gliemežnīca ir redzamā auss daļa, ko veido elastīgi skrimšļaudi, kurus klāj āda. Tās ieliekumi palīdz uztvert skaņas viļņus un novirzīt tos ārējās auss ejas virzienā. Gliemežnīca palīdz arī noteikt skaņas avota virzienu, jo skaņas, kas nonāk ausī no dažādiem virzieniem, nedaudz atšķirīgi iedarbojas uz abām ausīm. Smadzenes šo informāciju salīdzina, tāpēc mēs varam aptuveni noteikt, no kurienes skaņa nāk.
Ārējā auss eja ir kanāls, kas stiepjas no auss gliemežnīcas līdz bungplēvītei. To sedz epitēlijaudi, kanāla sākumdaļā aug matiņi. Auss ārējā ejā atrodas dziedzeri, kas izdala taukus un sēru, kas palīdz aizsargāt dzirdes ejas ādu, aiztur putekļus un sīkus svešķermeņus, kā arī kavē dažu mikroorganismu vairošanos. Auss dziedzeršūnu izdalītais sekrēts nodrošina arī bungplēvītes elastību. Ārējā auss eja aizvada skaņas viļņus līdz bungplēvītei. Tā arī nedaudz pastiprina noteiktas skaņas frekvences, kas ir svarīgas cilvēka runas uztverei.
Bungplēvīte ir plāna, elastīga membrāna, kas atdala ārējās auss eju no vidusauss dobuma. Kad skaņas viļņi sasniedz bungplēvīti, tā sāk svārstīties. Bungplēvīte pārvērš gaisa svārstības mehāniskās svārstībās, kuras tālāk virzās uz vidusauss dzirdes kauliņiem.
Bungplēvīte ir plāna, elastīga membrāna, kas atdala ārējās auss eju no vidusauss dobuma. Kad skaņas viļņi sasniedz bungplēvīti, tā sāk svārstīties. Bungplēvīte pārvērš gaisa svārstības mehāniskās svārstībās, kuras tālāk virzās uz vidusauss dzirdes kauliņiem.
Ārējās auss uzbūve
2. Vidusauss ir dobums, kurā ir trīs dzirdes kauliņi – āmuriņš, laktiņa un kāpslītis – un dzirdes jeb Eistahija kanāls.
Dzirdes kauliņi ir mazākie kauliņi cilvēka ķermenī. Āmuriņš ir savienots ar bungplēvīti, tāpēc bungplēvītes svārstības vispirms tiek nodotas āmuriņam. No āmuriņa svārstības pāriet uz laktiņu un pēc tam uz kāpslīti. Dzirdes kauliņi veido kustīgu ķēdīti. Tie pārraida un pastiprina bungplēvītes svārstības, lai tās varētu iedarboties uz iekšējās auss šķidrumu. Kāpslītis ar savu pamatni atrodas pie iekšējās auss ieejas un nodod svārstības gliemezim.
Dzirdes jeb Eistahija kanāls savieno vidusauss dobumu ar aizdeguni. Tas palīdz izlīdzināt gaisa spiedienu abās bungplēvītes pusēs. Parasti kanāls ir slēgts, bet tas īslaicīgi atveras, piemēram, rīšanas, žāvāšanās vai košļāšanas laikā. Tad gaiss var pārvietoties starp aizdeguni un vidusausi, izlīdzinot spiedienu. Dzirdes kanāls palīdz arī aizvadīt šķidrumu no vidusauss uz aizdeguni. Ja kanāla darbība ir traucēta, vidusausī var uzkrāties šķidrums un pasliktināties dzirde. Ja ārējais gaisa spiediens strauji mainās, piemēram, lidmašīnai paceļoties vai nolaižoties, Eistahija kanāls var nepaspēt pietiekami ātri izlīdzināt spiedienu. Tad bungplēvīte tiek iestiepta vai saspiesta un rodas sajūta, ka ausis ir aizkritušas.
Vidusauss uzbūve
3. Iekšējā auss ir veidota no gliemeža, pusloka kanāliem, dzirdes un līdzsvara nerviem.
Gliemezis ir spirālveida, ar šķidrumu pildīta iekšējās auss daļa. Gliemezī atrodas dzirdes receptori. To virsmā atrodas sīki matiņveida izaugumi. Kad skaņas izraisītās svārstības nonāk gliemezī, tajā esošais šķidrums sāk kustēties un receptori mehāniskās svārstības pārvērš nervu signālos. Šie signāli pa dzirdes nerva šķiedrām tiek nogādāti uz smadzenēm, kur veidojas skaņas uztvere.
Pusloka kanāli ir trīs izliekti, ar šķidrumu pildīti kanāli, kas novietoti dažādos virzienos. Šāds novietojums ļauj uztvert galvas pagriešanos dažādās plaknēs, piemēram, kad cilvēks pagriež galvu, šķidrums pusloka kanālos kustas. Šī kustība kairina receptorus, tādējādi radot nervu elektriskos impulsus, kas pa līdzsvara nervu nokļūst galvas smadzenēs.
Dzirdes un līdzsvara nervs sastāv no nervu šķiedrām, kas savieno iekšējo ausi ar smadzenēm. Dzirdes nerva daļa nogādā smadzenēm informāciju no gliemeža par skaņām. Līdzsvara nerva daļa nogādā informāciju no pusloka kanāliem par galvas stāvokli un kustībām. Smadzenes apstrādā šo informāciju un apvieno to ar datiem, ko sniedz redze un citi organisma receptori. Tādēļ cilvēks spēj ne tikai dzirdēt, bet arī saglabāt ķermeņa līdzsvaru.
Gliemezis ir spirālveida, ar šķidrumu pildīta iekšējās auss daļa. Gliemezī atrodas dzirdes receptori. To virsmā atrodas sīki matiņveida izaugumi. Kad skaņas izraisītās svārstības nonāk gliemezī, tajā esošais šķidrums sāk kustēties un receptori mehāniskās svārstības pārvērš nervu signālos. Šie signāli pa dzirdes nerva šķiedrām tiek nogādāti uz smadzenēm, kur veidojas skaņas uztvere.
Pusloka kanāli ir trīs izliekti, ar šķidrumu pildīti kanāli, kas novietoti dažādos virzienos. Šāds novietojums ļauj uztvert galvas pagriešanos dažādās plaknēs, piemēram, kad cilvēks pagriež galvu, šķidrums pusloka kanālos kustas. Šī kustība kairina receptorus, tādējādi radot nervu elektriskos impulsus, kas pa līdzsvara nervu nokļūst galvas smadzenēs.
Dzirdes un līdzsvara nervs sastāv no nervu šķiedrām, kas savieno iekšējo ausi ar smadzenēm. Dzirdes nerva daļa nogādā smadzenēm informāciju no gliemeža par skaņām. Līdzsvara nerva daļa nogādā informāciju no pusloka kanāliem par galvas stāvokli un kustībām. Smadzenes apstrādā šo informāciju un apvieno to ar datiem, ko sniedz redze un citi organisma receptori. Tādēļ cilvēks spēj ne tikai dzirdēt, bet arī saglabāt ķermeņa līdzsvaru.
Iekšējās auss uzbūve
Dzirdes centrs ir smadzeņu deniņu daivā
Skaņa ir gaisa daļiņu svārstības. Šīs svārstības gaisā izplatās kā skaņas viļņi. Cilvēka auss daļu no šiem viļņiem spēj uztvert ar auss gliemežnīcu, kas tālāk jau viļņus pa ārējās auss eju aizvada līdz pat bungplēvītei. Skaņas viļņi, kas no ārējās auss ejas nonāk līdz bungplēvītei, to iesvārsta. Svārstības iesvārsta visus trīs dzirdes kauliņus, kas šīs svārstības pastiprina. Svārstības nonāk gliemezī, kurā atrodas dzirdes receptori. Kairinot receptorus, rodas nervu impulsi un pa dzirdes nerva šķiedrām nonāk smadzenēs. Smadzenes saņemto informāciju apstrādā, un mēs uztveram skaņu.
Skaņas veidošanās ausī
Cilvēka smadzenes skaņu interpretē gan pēc skaņas augstuma, gan skaļuma. Skaņas augstums ir saistīts ar skaņas viļņa frekvenci, kas parāda, cik svārstību notiek vienā sekundē. To mēra hercos (Hz).
- Lielāka frekvence → augstāka skaņa.
- Mazāka frekvence → zemāka skaņa.
Piemēram, bērna balss parasti ir augstāka nekā pieauguša vīrieša balss, jo tās frekvence parasti ir lielāka. Vesela cilvēka auss parasti spēj uztvert skaņas aptuveni 20–20 000 Hz frekvenču diapazonā. Skaņas, kuru frekvence ir mazāka par aptuveni 20 Hz, sauc par infraskaņu. Tās cilvēks parasti nedzird. Skaņas, kuru frekvence pārsniedz aptuveni 20 000 Hz, sauc par ultraskaņu. Arī ultraskaņu cilvēks parasti nedzird, taču šādas skaņas var uztvert daudzi dzīvnieki. Cilvēka dzirdamais frekvenču diapazons ar vecumu un citu faktoru ietekmē var mainīties.
Skaņas stiprums jeb līmenis raksturo, cik skaļa vai klusa ir skaņa, un to mēra decibelos (dB). Jo lielāks skaņas līmenis, jo spēcīgāka skaņas iedarbība uz dzirdes sistēmu. Īpaši skaļas skaņas var bojāt dzirdes receptorus. Troksnis ir nevēlama vai traucējoša skaņa.
Skaņas virs 85 dB ir kaitīgas dzirdei
Līdzsvara uztvere ļauj cilvēkam noteikt ķermeņa un galvas stāvokli, kā arī uztvert kustības un paātrinājumu. Vestibulārais aparāts atrodas iekšējā ausī. To veido pusloka kanāli un citi īpaši veidojumi, kuros atrodas līdzsvara receptori. Dažādie receptori palīdz uztvert galvas stāvokli attiecībā pret gravitāciju. Smadzenes līdzsvara informāciju apvieno ar informāciju no redzes un receptoriem muskuļos, locītavās un ādā. Tas palīdz saglabāt stabilu ķermeņa stāvokli.
Vestibulārais aparāts palīdz saglabāt līdzsvaru