Garšas un ožas saistība — uzdevums. Bioloģija (Skola2030), 8. klase.

Pamato atbildes uz jautājumiem par garšas veidošanos!

1. Kāpēc cilvēks, ēdot ēdienu, vienlaikus uztver gan tā garšu, gan smaržu?

Cilvēks vienlaikus uztver garšu un smaržu tāpēc, ka garšas receptori atrodas ne tikai mēlē, bet arī deguna dobumā. Kad cilvēks ēd, visi šie receptori vienlaikus nosūta smadzenēm vienādu informāciju par ēdiena ķīmisko sastāvu.
Ēdot ēdienu, no tā izdalās gaistošas ķīmiskas vielas, kas caur mutes dobuma un deguna savienojumu nonāk līdz ožas receptoriem. Smadzenes apvieno informāciju no garšas un ožas sistēmām, tādējādi veidojot ēdiena kopējo uztveri.
Cilvēks uztver ēdiena garšu un smaržu vienlaikus tāpēc, ka siekalas pārvieto ēdiena ķīmiskās vielas uz degunu. Šīs vielas tieši kairina ožas receptorus, bet garšas receptori mutē tajā pašā laikā uztver tās pašas vielas.
Garša un smarža vienmēr rodas vienlaikus, jo tās uztver vieni un tie paši receptori. Šie receptori atrodas garšas pumpuros, bet daļa no tiem atrodas arī deguna dobumā un uztver ēdiena garšas vielas.

2. Kāpēc cukurs, kas ir sauss, uz mēles sākotnēji nerada tik izteiktu saldas garšas sajūtu, bet, sajaucoties ar siekalām, garša kļūst izteiktāka?

Sajaucoties ar siekalām, cukurs kļūst saldāks tāpēc, ka siekalas sadala cukura molekulas mazākās daļiņās. Šīs mazākās daļiņas vieglāk nokļūst pie smadzenēm un izraisa izteiktāku salduma sajūtu.
Sausu cukuru cilvēks sākumā nejūt kā saldu tāpēc, ka garšas pumpuri atrodas tikai mēles dziļākajos slāņos. Siekalas izšķīdina mēles virsmu un atver ceļu cukuram līdz šiem receptoriem, kas atrodas zem mēles virsmas.
Cukurs kļūst saldāks pēc sajaukšanās ar siekalām tāpēc, ka siekalas ķīmiski pārveido cukuru par citu vielu, kurai ir daudz izteiktāka salda garša. Šo jauno vielu garšas receptori uztver daudz labāk nekā parasto cukuru.
Lai garšas receptori varētu uztvert ēdienā esošās ķīmiskās vielas, tām parasti jābūt izšķīdušām siekalās. Kad cukurs sajaucas ar siekalām, izšķīdušās vielas var nonākt līdz garšas pumpuru porām un saskarties ar garšas receptoriem.

3. Cilvēks ēd ļoti aukstu ēdienu. Kāpēc ēdiena kopējā garšas uztvere var atšķirties no tā paša ēdiena, kas ir silts?

Ēdiena temperatūra ietekmē garšu tāpēc, ka aukstums maina mēles formu un samazina tās kustību. Tādēļ ēdiens nevar pārvietoties pa mēli un nonākt līdz garšas pumpuriem, kas atrodas tikai mēles aizmugurē.
Aukstāks ēdiens parasti izdala mazāk gaistošo ķīmisko vielu, tāpēc līdz deguna ožas receptoriem nonāk mazāk gaistošo vielu. Tā kā smadzenes ēdiena kopējās garšas uztverē apvieno informāciju no garšas un ožas sistēmām, auksts ēdiens var šķist mazāk aromātisks un garša – vājāka.
Ļoti auksts ēdiens maina garšu tāpēc, ka zemā temperatūra pārveido visas ēdiena ķīmiskās vielas citās vielās. Šīs jaunās vielas izraisa citādu reakciju garšas receptoros nekā tās vielas, kas atrodas siltākā ēdienā.
Auksts ēdiens garšo citādi tāpēc, ka zemā temperatūra pilnībā iznīcina garšas pumpurus uz mēles. Kamēr ēdiens atrodas mutē, receptori pārstāj darboties, un garšas sajūta rodas tikai pēc tam, kad mēle atkal sasilst.

14. Garšas un ožas saistība