Izmērs ir dzīvo organismu pamatīpašība. Šūnas atšķiras pēc izmēra. Šūnas var būt ļoti lielas diametrā (strausa ola ir \(15\) \(cm\)) vai ļoti garas (cilvēka nervu šūna var būt garāka par \(1\) metru). Tomēr lielākā daļa šūnu ir pārāk mazas, lai tās ieraudzītu cilvēka acs. Piemēram, šūnas, kas klāj cilvēka tievo zarnu ir \(1\) mikrometru (\(\)\(\)) gara. Bieži dzīvo organismu izmēri ir atkarīgi no šūnu augšanas un šūnu mijiedarbības.
Dzīvības pamatvienības – šūnas atklāšana notika 1665. gadā. Angļu zinātnieks Roberts Huks atklāja šūnas, spīdinot gaismu cauri ļoti plāni sagrieztām augu audu šķēlītēm. Taču šūnu izmēru un funkciju izzināšana ir gaismas mikroskopa un vēlāk elektronmikroskopa nopelns. Pirmo mikroskopu izgudroja Nīderlandē, 17. gadsimta sākumā Antonijs van Lēvenhuks. Viņš atklāja dažādus mikroorganismus, tostarp baktērijas, kā arī aplūkoja asins šūnas un spermatozoīdus.
Gaismas mikroskops deva iespēju palielināt šūnas parauga lielumu no \(10\) līdz \(1\ 000\) reizēm, bet elektronmikroskops no \(1\ 000\) līdz \(1000\ 000\) reizēm. Tas deva iespēju apbruņot redzi, ielūkoties mikro un nano pasaulēs, attīstīt jaunas bioloģijas nozares un izveidot mūsdienīgus šūnas uzbūves modeļus.
Gaismas mikroskopa uzbūve:
Mikroskopa korpusu veido statīvs un pamatne. Statīvam ir pievienots tubuss un piestiprināts priekšmetgalds. Tubusa augšdaļā ir ievietots okulārs, caur kuru raugās uz aplūkojamo objektu, bet apakšēja tubusa daļā mikroskopa optiskajā galvā ir ieskrūvēti objektīvi. Preparātu pie priekšmetgalda piestiprina ar skavām (spailēm). Svarīga mikroskopa sastāvdaļa ir gaismas avots. Apgaismojumu regulē ar diafragmu. Priekšmetgalda pārvietošanai ir paredzēta makroskrūve un mikroskrūve. Palielināta attēla iegūšanai mikroskopā tiek izmantotas 2 lēcas (palielināmie stikli). Viena no tām atrodas objektīvā, otra - okulārā.
Svarīgi!
Mikroskopa palielinājumu iegūst, sareizinot okulāra lēcas palielinājumu ar objektīva lēcas palielinājumu.
Kopējais palielinājums ir reizes
Darbs ar mikroskopu:
1. Ieslēdz apgaismojumu.
2. Uz priekšmetgalda novieto preparātu, tā, lai gaismas stars spīdētu tam cauri, un piestiprina ar skavām.
3. Skatoties mikroskopā, makroskrūvi griež prom no sevis, lai priekšmetgalds attālinātos no objektīva. Griežot skrūvi pretējā virzienā, var saplēst preparātu vai objektīvu.
4. Skatoties mazajā palielinājumā (objektīva palielinājums X4), atrod vietu, kur paraugs ir plāns, lai šūnas būtu vienā slānī.
5. Pagriež lielāku objektīva palielinājumu (x10) un apskata preparātu.
6. Pagriež lielo objektīva palielinājumu (x40), apskata preparātu un uzzīmē to.
7. Izņem preparātu, mikroskopu atstāj uz mazākā objektīva, izslēdz apgaismojumu.
Zīmējot preparātu, ir jāņem vērā bioloģiskā zīmējuma nosacījumi:
- Attēlam jāpiešķir nosaukums.
- Zīmējumā parāda šūnu formu, sastāvdaļu formu un lielumu atbilstoši mikroskopā redzamajam.
- Attēlam ir novērošanai izmantotais palielinājums.
- Attēlam ir apzīmējumi.
- Šūnas garums zīmējumā ir vismaz \(3\ cm\).
Piemērs:
Anna pētīja sarkanā sīpola virsmiziņas šūnas mikroskopā. Lai uzzīmētu preparātu, Anna uzlika okulāra lēcas palielinājumu \(x10\) un objektīva palielinājumu \(x40\). Mikroskopā Anna ieraudzīja šādu attēlu:
Uzmanīgi izpētot sīpola šūnas, meitene uzzīmēja preparātu un pievienoja nepieciešamo informāciju:
Atkārto kā sagatavot mikropreparātu šeit!
Apskaties video (angļu valodā) par sīpola šūnas mikropreparāta pagatavošanu!