Muzicēšana.
Kopīgai muzicēšanai noderēs ritma instrumenti. Latviešu tautas mūzikā ir vairāki vienkārši un skaļi instrumenti, ar kuriem veido ritmu. Tos spēlē sitot, purinot vai dauzot.
RITMA INSTRUMENTI ir mūzikas instrumenti bez noteikta skaņas augstuma. Ar tiem var spēlēt ritmu – īsākus un garākus skaņas sitienus. Tie parasti nav sarežģīti un ir viegli spēlējami.
Ritma instrumenti palīdz:
-
turēt vienmērīgu ritmu;
-
veidot mūzikas pavadījumu;
-
attīstīt klausīšanos un kustību sajūtu.
GRABUĻI ir ritma instruments, ko izmanto, lai radītu skanošus, čabošus un grabinošus ritmus.
Instrumentu parasti tur rokā un pakrata, lai veidotos viegla skaņa.
Grabuļi var būt dažādās formās — olas veidā, cilindriski, apaļi — un tie ir krāsaini.
Grabuļi var būt dažādās formās — olas veidā, cilindriski, apaļi — un tie ir krāsaini.
KOCIŅI ir ritma instruments, kas sastāv no diviem koka kociņiem. Tos sit viens pret otru, lai radītu skaidru, īsu un skaļu skaņu – tik, tik, tik.
Kociņus ir viegli turēt rokās, un ar tiem var:
-
sist ritmu,
-
spēlēt ritma pavadījumu,
-
spēlēt klusāk vai skaļāk, sitot vieglāk vai stiprāk,
-
attīstīt ritma sajūtu un saskaņu ar citiem spēlētājiem.
Mūzikas kociņi palīdz bērniem ieklausīties un vienoties kopīgā ritmā, spēlējot ansamblī.
BUNGAS - viens no senākajiem ritma instrumentiem latviešu folklorā. Parasti darinātas no koka rāmja, kam pāri pārvilkta āda.
Bungas izmantotas gadskārtu svinībās un rituālos.
Bungas draudzējās ar citiem mūzikas instrumentiem. Tās tur vienā rokā, ar otras rokas plaukstu vai pirkstiem, vai ar speciālu vālīti sit ritmu.
SIETIŅŠ - darināts no koka rāmja, kam pāri pārvilkta āda un sānos iestrādātas metāla lapiņas.
Nereti par rāmi ņēma nolietota miltu sijājamā sieta rāmi, tādēļ arī bundziņas sauca par sietiņu. Vislabākā bija suņa āda, bet ņēma arī citu, pietiekoši lielu kustoņu ādu. Latgalē instrumentu sauc par bubynu – tas ir no austrumslāviem aizgūts vārds.