Tuvojoties septembrim, vecāki domā par mācību piederumu iegādi, bērna pulciņiem un dienas režīmu. Taču nav mazsvarīgi jaunajam mācību gadam "sagatavot" arī mūsu pašu attieksmi!
Kā būt blakus bērnam, bet nedarīt viņa vietā? Kā palīdzēt, nepārņemot kontroli? Kā veselīgi motivēt bērnu, ļaujot viņam pašam mācīties no kļūdām? Meklēsim atbildes kopā!
Pietiekami labs vecāks!
Uzdevumi.lv video kursu platforma Palīgsmācībās.lv aizsākusi raidierakstu sēriju “Izaugt kopā”, kurā atklātas sarunas mijas ar ērtiem un neērtiem jautājumiem par ģimenes ikdienu, mācībām un skolu. Visa centrā - bērns, kurš aug, attīstās un meklē savu “es”. Šajā rakstā apkopotas spilgtākās atziņas no sarunām ar Kristīni Vilcāni (grāmatas "52 pakāpieni" autore, MOT trenere un trīs dēlu mamma) un Tiju Šteinbergu (topošā vecāku emocionālā atbalsta speciāliste jeb PEP mamma, jauniešu mentore un pirmsskolas pedagoģe).
1. Atbalstiet, bet nedariet bērna vietā!
Soma, mājasdarbi, aizmirsts sporta tērps, nenodots darbs... Dažreiz vecākam ir vieglāk pateikt priekšā vai visu izdarīt bērna vietā - tomēr reizēs kad izglābjam bērnu no viņa rīcības sekām, mēs atņemam viņam nelielu iespēju mācīties patstāvību. "Ja turpinām kārtot skolas somas bērna vietā vēl vidusskolā, mēs atņemam viņam iespēju iemācīties atbildību," norāda Tija.
2. Neuztveriet bērna atzīmes kā vērtējumu sev!
Bieži vien vecāki bērna atzīmes uztver kā savu "spoguli", tomēr atzīme par cilvēku nepasaka pilnīgi neko - tas ir tikai vērtējums. Svarīgāks jautājums par “Kāpēc tikai 5?” reizēm ir: “Kas Tev sagādāja grūtības?”.
3. Ļaujiet bērnam kļūdīties!
Aizmirsts mājasdarbs, zemāka atzīme vai neveiksmīgi saplānots laiks var kļūt par daudz vērtīgāku mācību nekā desmit vecāku atgādinājumi. "Bieži vien mēs neapzināti tiecamies uztvert savu bērnu kā "projektu 2.0" - savu labāko versiju, kurā mēģinām labot pašu pieļautās kļūdas vai realizēt nepiepildītās ambīcijas," savā ikdienas darbā ar ģimenēm novērojusi Kristīne.
4. Ticiet bērnam arī tad, kad viņam nesanāk!
Bērnam nav nepieciešams dzirdēt tikai “Tu vari labāk!”. Viņam nepieciešama sajūta, ka vecāks viņam tic arī brīdī, kad kaut kas neizdodas.
5. Vienā komandā ar skolotāju!
Lielu daļu savas ikdienas bērns pavada skolā, tāpēc vecākiem nevajadzētu skolotājos saskatīt ienaidniekus. "Pedagogi nenāk uz skolu ar mērķi padarīt bērna dzīvi neizturamu. Viņi ir ienākuši šajā profesijā ar dziļu misijas apziņu - ar vēlmi caur bērniem padarīt pasauli labāku un ar patiesu ticību tam, ko dara," saka Kristīne. Ja rodas problēma skolā, bērnam visvairāk palīdz situācija, kurā vecāks un skolotājs mēģina atrast risinājumu kopā, nevis noskaidrot, kurš vainīgs.
6. Jums nav jābūt perfektam vecākam!
Vai arī Jūs māc vainas sajūta reizēs, kad bērnam nav ideāls dienas režīms un uzvedība? Vai dažkārt zaudējat pacietību, saskaroties ar bērna emocijām? "Mūsdienu sociālo mediju laikmets un "Instagram mammu" tēli rada maldīgu priekšstatu par to, kādai jābūt ideālai ģimenei, taču realitātē bērnam nav vajadzīgs nekļūdīgs "teātra spēlētājs", bet gan "pietiekami labs" un īsts vecāks," uzskata Tija.
7. Lai atbalstītu bērnu, neaizmirstiet par sevi!
Ja vecāks pats ir pārguris, satraukts un nemitīgi jūtas vainīgs, būt mierīgam atbalsta punktam savam bērnam kļūst daudz grūtāk. Ir svarīgi atcerēties, ka mēs nevaram iedot bērnam to, kā mums pašiem nav - ja vecāks ir izdedzis un nelaimīgs, viņš nespēj sniegt emocionālu drošību. Rūpes par sevi nav egoisms, bet gan pamats veselīgai komunikācijai, kurā mēs ar sevi runājam tikpat iejūtīgi, kā mēs runātu ar savu bērnu.
 |
Saruna ar Kristīni Vilcāni: |
 |
Saruna ar Tiju Šteinbergu: |
Katram bērnam ir ļoti svarīgi, ka mājās ir cilvēks, kurš tic arī tad, kad ne viss sanāk. Lai izdodas saglabāt mieru un rast sarunu ikvienā jautājumā visa nākamā mācību gada laikā!
Visas raidieraksta "Izaugt kopā" sērijas pieejamas YouTube un Spotify kanālos!
