Vai Jūsu bērns šogad sāks mācības 1. klasē? Vecāku, kuru atvase 1. septembrī uzsāks skolas gaitas, prāts bieži ir nodarbināts ar dažādiem jautājumiem par to, vai viņa bērnam ir visas nepieciešamās prasmes, lai viņš varētu uzsākt mācības skolā un tur justies labi. Sarunā ar sākumskolas pedagoģi Lauru Meščanovu centāmies noskaidrot galvenās lietas par bērna gatavību skolai.
Sociālemocionālā gatavība skolai
“Vai bērns ir gatavs skolai – par to domā gan vecāks, gan pirmsskolas pedagogs, gan sākumskolas skolotājs. Ļoti svarīgi, lai mēs visi šajā brīdi domātu līdzīgi, lai mums būtu vienota izpratne par to, kas bērnam nepieciešams. Arī bērnam ir lielas gaidas, kāda būs skola, kāds būs viņš kā skolēns. Visgrūtākais ir nesalīdzināt sevi un savu pieredzi ar savu bērnu pašreizējā laikā. Jāsaprot, ka zināšanu apjoms nav viens nozīmīgais faktors, lai izvērtētu gatavību skolai. Ir jādomā par lasītmācīšanu, rakstītmācīšanu, par matemātiskajām prasmēm, bet šobrīd lielu uzmanību pievēršam arī sociālemocionālajai gatavībai, kas ir tikpat svarīga daļa kā zināšanas dažādās mācību jomās. Ja šīs prasmes būs pietiekami labi attīstītas, bērnam izpaliks ikdienas uztraukums, bērns būs mierīgāks, jutīsies drošāks, līdz ar to paliks vairāk laika tieši mācībām,” stāsta pedagoģe.
-
Patstāvība
Ļoti svarīga ir patstāvība, gatavība darīt pašam. Ja bērns jau pirmsskolas vecumā ir mācījies meklēt risinājumus savām ikdienas problēmām mācību jomā un attiecībās, tad viņam būs vieglāk iejusties jaunajā skolas vidē un kolektīvā. Līdz ar to viņš būs gatavs mācīties, jo jutīsies labi un droši.
Satraukums mazināsies, ja būs attīstītas pašapkalpošanās prasmes: spēja pašam organizēties, spēja patstāvīgi saģērbties un noģērbties, orientēties telpā, ievērot personīgo higiēnu. Patstāvība nozīmē to, ka bērns uzņemas atbildību par savām darbībām un mantām - piemēram, spēja patstāvīgi sameklēt savas mantas somā, nolikt tās vietā pēc darba. Tikšana pašam galā ar elementārām pašapkalpošanās prasmēm sniegs viņam mieru un iespēju koncentrēties mācībām. To visu var attīstīt, ļaujot bērnam pašam pieņemt lēmumus, pašam darīt, pašam kļūdīties un domāt risinājumus, uzticot pienākumus, nedarot viņa vietā to, ko viņš var izdarīt pats. -
Pacietība un koncentrēšanās spējas
Sākotnēji bērnam mācām atrast nodarbošanos, ko viņš spēj darīt ilgstošu laiku un iedziļinoties. Sākumā tās ir nodarbošanās, kas viņu interesē. Bet pamazām jāseko, lai viņš darītu un pabeigtu arī tādus darbus, kas nav tik ļoti aizraujoši. Būtiska ir šī te prasme - pabeigt iesākto. Skolā ik pa laikam nāksies darīt to, kas nešķiet pats interesantākais, bet ir jāizdara. Klases darbā ļoti būtiska ir prasme pagaidīt un klausīties. Bērnam jāsaprot, ka ir tādi brīži, kad ir jāpagaida, jābūt klusam, jāsagaida sava kārta jautāt, izteikties, atbildēt. Bērnam būtu jāmāca prasme klausīties citos, nepārtraucot otru un nedusmojoties, ja nevar runāt tūlīt un tagad. To visu var attīstīt ģimenē, veicot kopīgos ikdienišķos darbus, spēlējot galda spēles, iesaistot bērnu dažādos mājas darbos. -
Emocijas
Sākot skolas gaitas, ir ļoti svarīgi, kā jūsu bērns reaģē lielos prieka momentos un kā reaģē uz neveiksmēm. Skaļi priecāties vai pārdzīvot par neveiksmēm ir tikai normāli. Taču skolas vecuma bērniem jāsāk mācīties regulēt savas emocijas. Vai bērns pēc neveiksmes spēj saņemties un mēģināt vēlreiz? Vai bērns spēj mierīgi uzklausīt pieaugušo aizrādījumus? Vai tad, ja kaut kas neizdodas, bērns vienmēr raud un dusmojās? Būtiski ir jau no mazotnes mācīt bērnam atpazīt savas emocijas un prast nomierināties. Māciet bērnam vienkāršus paņēmienus, kā nomierināties. Runājiet ar bērniem par emocijām un ko darīt, kad tās sāk traucēt. -
Sadarbība un sabiedriskums
Kā bērns sadarbojas ar vienaudžiem un pieaugušajiem? Vai spēj ievērot nosacījumus, piemēram, rotaļās un spēlēs vienoties, ievērot citu bērnu izdomātus noteikumus, nevis tikai savējos. Tā ir prasme sadzīvot un pielāgoties. Dodoties uz skolu, kur bērnam būs jāvar lūgt palīdzību skolotājiem un citiem pieaugušajiem, piemēram, skolas ēdnīcā, transportā u.c., būtiskas ir komunikācijas prasmes. Spēja pastāstīt par sevi, izteikt savas vajadzības un lūgumus, pozitīvi reaģēt uz pieaugušo lūgumiem. Māciet savam bērnam sasveicināšanos, elementāras pieklājības normas kā “paldies” un “lūdzu” lietošanu. -
Smalkā motorika
Pateicoties smalkās motorikas prasmēm bērns var noturēt zīmuli un citus rakstāmpiederumus, zīmēt, satvert dažādas lietas, griezt ar šķērēm. Visas šīs prasmes būs ļoti būtiskas, sākot skolas gaitas. Īpaša vērībā jāpievērš tam, kā bērns tur rakstāmpiederumu. -
Motivācija
Vai bērnam ir dabiska motivācija un interese mācīties? Sākot skolas gaitas svarīgi, ka bērns ir atvērts jaunām iespējām, zināšanām. Mums kā pieaugušajiem jāuzmanās, lai šo motivāciju nenoslāpētu ar pārāk augstām prasībām, bērna prasmju noniecināšanu u.c.
Caurviju prasmes un mācību jomas
Pirmajos dzīves gados bērns iepazīst pasauli un apgūst jaunas prasmes jebkur - bērnudārza grupiņā, mājās kopā ar vecākiem, spēlēs ar brāļiem un māsām, komunikācijā ar citiem bērniem. Vispusīgu zināšanu iegūšanai ir svarīgi, ka bērns mācīšanās procesā var mācīties iedziļinoties. Ka bērns var ne tikai skatīties un atdarināt, bet skaidrot, salīdzināt, meklēt piemērus, pretstatīt, vispārināt, aktīvi līdzdarboties u.c.
Pilnveidotais Skola2030 mācību saturs ir paplašināts, iekļaujot nepieciešamās caurviju prasmes (kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes).
Pirmsskolas iestādē bērni apgūst šādus pratību pamatus, kas ietver gan vērtības un tikumus, gan jau pieminētās caurviju prasmes, gan zināšanas, izpratni un pamatprasmes 7 mācību jomās. Tālāk aprakstītas galvenās prasmes katrā no mācību jomām, kas bērnam būtu jāprot, uzsākot skolas gaitas.
-
Valodu mācību joma
Bērnam būtu jāprot klausīties tekstu, atstāstīt notikumus tajā, izdomāt teksta turpinājumu, piedalīties sarunā par lasīto un dzirdēto, un atbildēt uz jautājumiem. Tikpat būtiski ir nepārtraukt runātāju, ieklausīties cita viedoklī. Bērnam jāvar atšķirt un nosaukt skaņas, skaņas apzīmēt ar atbilstošu burtu. Beidzot bērnudārzu, bērnam jāprot lasīt vārdus un, pats galvenais, jāsaprot izlasītais. Un tas, ko mammas jautā visbiežāk - bērnam jāprot rakstīt rakstītie burti - gan mazie, gan lielie.
“Rakstīto burtu rakstīšana 1. klasē tiek izkopta, taču rakstīto burtu atpazīšana un rokas trenēšana jau pirms tam, ļoti atvieglos mācību procesu, uzsākot skolas gaitas. Bērnudārza vecumā burtus var rakstīt brīvā formā uz baltas lapas, smiltīs vai ar pirkstu pārvilkt burta trafaretu - roka tikai vēl attīstās,” papildina Laura M. -
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Šī mācību joma ietver zināšanas par sevi, sabiedrību, dažādiem noteikumiem un to ievērošanu. Bērnam būtu jāzina Latvijas valsts simboli, valsts ideja un jāapzinās sava piederība ģimenei, izglītības iestādei, pilsētai, valstij. -
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
Tā ietver dažādas radošas izpausmes - klausīšanās, vērošana, iztēlošanās, dziedāšana, muzicēšana, dejošana, improvizēšana ar kustībām vai skaņu rīkiem u.c. Svarīgi, ka bērns izdomā kādu ideju un spēj to realizēt, izmantojot dažādus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un kombinējot tos. Tā ir arī latviešu un citu tautu kultūru iepazīšana.
“Šī ir joma, kurā bagātīgi ar bērnu var darboties arī vecāki - kopā veidojot radošus darbus, apmeklējot izstādes un muzejus, skatoties izzinošus raidījumus par kultūru un mākslu,” stāsta sākumskolas pedagoģe. -
Dabaszinātņu mācību joma
Tas ir par dabas un tuvākās apkārtnes novērošanu, aprakstīšanu. Kādi augi, dzīvnieki dzīvo bērnam tuvējā apkārtnē. Kāda ir zemes virsma. Kas notiek dabā, kad mainās gadalaiki, diennakts laiki. Bērns saprot, kā novērot laikapstākļus un par to pastāstīt. Saprot, ka daba un dzīvās būtnes jāsaudzē. -
Matemātikas mācību joma
Bērnam, aizejot uz skolu, jāpazīst cipari, jāprot tie uzrakstīt, jāpazīst pamata ģeometriskās figūras.Vēlams prast ar nosacītiem mēriem (soļiem, sprīžiem utml.) noteikt garumu, platumu, ietilpību. Salīdzināt pēc skaita un lieluma, lietojot vārdus “vairāk”, “mazāk”, “zem”, “pie” u.c.
“Svarīgāk par rēķināšanu ir tas, ka bērnam būtu jāmāk noteikt skaitļa sastāvu 10 apjomā - kādos veidos var salikt 10: 1 un 9, 2 un 8 utt.” skaidro pedagoģe. -
Tehnoloģiju mācību joma
Tās ir spējas veikt dažādus rokdarbus, mācēt darboties ar dažādiem rīkiem - griezt ar šķērēm, līmēt, vērt. Bērnam būtu jāvar pastāstīt par sava darba ieceri, plānot darba īstenošanu pa soļiem. Bērnudārzā bērni iepazīst arī veselīga uztura nozīmi, mācoties gatavot vienkāršu un veselīgu ēdienu. -
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
Tā veido izpratni par veselīgu dzīves veidu kā ieradumu. Bērns ar prieku iesaistās dažādās nodarbībās - pārvietojas pa šķēršļu joslu, piedalās kustību rotaļās, apvieno soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos un citas darbības. Ļoti būtiska ir sīkās motorikas darbināšana. Bērns apzinās savu dzimumu un ķermeņa neaizskaramību. Un bērns ievēro personīgo higiēnu.
Ar noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem var iepazīties šeit.
Iespējamie riski, ja bērns skolā nonāk pāragri
Ikdiena bērnudārzā no ikdienas skolā atšķiras. Bērnudārzā mācības mijas ar spēlēm, atpūtu un miegu, kas ikvienam bērnam ir ļoti svarīgs. Skolas vidē, kur klasē ir vismaz divdesmit skolēnu, tas nav iespējams. Tādēļ jārēķinās ar to, ka ja bērns nebūs gatavs lielai mācīšanās slodzei, arī viņa intelektuālie sasniegumi būs krietni zemāki. Ja bērns vēl nav paspējis nobriest skolas izvirzītajām prasībām, viņš parasti sāk izjust apkārtējo cilvēku negatīvo attieksmi un kritiku.Tas savukārt var novest pie bērna nepārliecības, negatīva paštēla un samazinātas motivācijas censties. Stresa ietekmē ir ne tikai grūtāk apgūt mācību vielu, bet tas atstāj arī sekas uz veselību.
Vislabāk sava bērna gatavību skolai pratīs novērtēt paši vecāki, taču palīdzēt var arī saruna ar pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem - kāds ir viņu redzējums par bērna gatavību uzsākt mācības skolā.
Laura Meščanova norāda uz vēl vienu būtisku lietu: “Vecāki bieži vien, sākot mācības 1. klasē, vēlas bērnu iesaistīt vēl arī daudzās citās papildnodarbībās, piemēram, mūzikas skolā, sporta pulciņā, mākslas skolā un citur. Tad jāatceras, ka tas, protams, nav slikti, tomēr jāskatās, lai bērns netiktu intelektuāli pārslogots. Atcerieties - bērnam vēl joprojām ir nepieciešams laiks, kad būt vienkārši bērnam - spēlēties, savu reizi vienkārši pagarlaikoties.”
Mācīties viegli!
Mācīšanās un zināšanu atkārtošana var būt arī aizraujoša. Arī Uzdevumi.lv piedāvā iespēju bērnam mācīties 1. klases tēmas no jebkuras viedierīces. Lai pamainītu mācīšanās formu, piedāvājiet kādu uzdevumu par skolā apgūto tēmu, izpildīt portāla Uzdevumi.lv sadaļā “Virtuālā skola”. Sākumā parādiet un palīdziet bērnam, taču vēlāk ļaujiet zināšanas apgūt arī patstāvīgi, sekojot līdzi sava bērna rezultātiem sadaļā “Mani bērni”.
Lai uzzinātu visas pareizās atbildes un saņemtu skaidrojumus uzdevumiem, kurus bērns nesaprot, vērtīgi pieslēgt “PROF pakalpojumu”.
Lai skaists un neaizmirstams Jums un Jūsu pirmklasniekam 1. septembra rīts un izdevies viss mācību gads! Un vienmēr atcerieties, ka tieši Jūs kā vecāki varat palīdzēt un sniegt bērnam vislielāko atbalstu, iedrošinājumu un palīdzību.
Raksts tapis sadarbībā ar sākumskolas pedagoģi Lauru Meščanovu.