Teorija

Liekvārdība
Valodas spēks slēpjas prasmē nedaudzos vārdos pateikt daudz. Izteikties īsi, lakoniski ir liela māka. Lakonisms galvenokārt nozīmē to, ka tekstā vai runā nav nekā lieka, nekā nejauša. Taču bieži gadās lasīt vai dzirdēt teikumus, kuros ir lieki, tukši vārdi.
 Liekvārdība ir viena no raksturīgākajām leksikostilistiskajām kļūdām. Liekvārdības cēloņi ir dažādi, un atšķirīga ir tās izpausme dažādos stilos.
Viena no būtiskākajām lietišķo rakstu valodas stila pazīmēm ir izteiksmes lakonisms un koncentrētība. Tomēr atsevišķos šī stila paveidos ļoti bieži ir vērojama liekvārdība. Izšķirami vairāki liekvārdības paveidi un to tipi. Raksturīgākos liekvārdības paveidus nosacīti varētu nosaukt par tukšvārdību, daudzvārdību, dubultvārdību.
 
Tukšvārdība
Retāk rakstītā, biežāk runātā tekstā ir vērojami vārdi parazīti.
Tie ir vārdi, kas, lietoti bez motivācijas, piegružo runu.
Šo vārdu nav daudz, bet, ja kāds no tiem iespiežas mūsu runā, tad grūti no tā tikt vaļā, jo runātājs nemana savus vārdus parazītus, lieto tos automātiski. Parastākie parazīti ir vārdi - tiešām, zini, redziet, saprotiet, vispār nu vai vārdsavienojumi - vai ne, tā sakot, galu galā u.c.
Vārdus parazītus izmanto daiļliteratūrā un atsevišķos publicistikas žanros personāža valodas raksturošanai.
Retumis par vārdiem parazītiem kļūst saikļi (piemēram, un, bet), partikulas (piemēram, pat, it kā, kā)
  
Partikulas vai apstākļa vārda funkcijā un citi vārdi, ar kuriem runātājs vai rakstītājs cenšas precizēt izsakāmo domu.
Piemērs:
Varētu jau sēt visus 90 ha 45 cm rindās, bet mūsu cukurbiešu kombaini jau piemēroti 60 cm platām rindām.
 
 
 Ieraduma vārdi domu neprecizē, dažkārt pat aplam sagroza.
Piemērs:
Teikumā Tas ir it kā sava veida ievads partikula it kā ir lieka, ja runā par sava veida ievadu [grāmatai], bet ne par ko citu, kas būtu ievada vietā.
 
Piemērs:
Teikumā Kā pirmais mūsu rajonā sēklas nopircis Kalniņš partikula kā ir aplam lietota, jo minētais Kalniņš tiešām pirmais sēklas ir nopircis.
Tātad ieraduma vārdu lietošanu tekstā var nosaukt par tukšvārdību.
 
Daudzvārdība
 
Bieži ir sastopami teksti, kuros sarežģītas, neveiklas, garas konstrukcijas var pārveidot vienkāršākās, īsākās konstrukcijās.
1. Bieži bez vajadzības viena trāpīga vārda vietā lieto divu vārdu savienojumu, tādējādi radot daudzvārdību un nereti tukšu frāžainību.
a) Tā lietvārdiem, kas tekstā precīzi izsaka vajadzīgo jēdzienu, vēl pievieno vispārinošas nozīmes lietvārdu - nodrāztu dežūrvārdu.
Piemērs:
Atbildības vietā lieto atbildības sajūta;
mācību vietā - mācību darbs;
kārtības un kultūras vietā - kārtības un kultūras līmenis;
tīrumos sēj nevis sēklu, bet kaut kādu sēklas materiālu utt.
 
 
b) Pēc līdzīga principa ir veidotas arī dažas citas daudzvārdu konstrukcijas, piemēram, no trāpīgā darbības vārda izteicēja atvasina lietvārdu, kuru pievieno nekonkrētākas nozīmes verbam - dežūrvārdam:
Piemērs:
uzstādīt vietā lieto paveikt uzstādīšanu;
vagot vietā - izdarīt vagošanu;
noformēt vietā - veikt noformēšanu;
remontēt vietā - veikt remontēšanu;
piedalīties vietā - ņemt dalību;
atbildēt vietā - sniegt atbildes;
izpildīt vietā - izpildi paveikt.
Jānorāda, ka dažas analītiskas konstrukcijas latviešu valodā tomēr tiek lietotas un bez tām pat nevar iztikt:
Piemērs:
dot pretsparu, izdarīt dziļurbumus, dot zvērestu, izdarīt metienu
Šādas konstrukcijas arvien biežāk izmanto lietišķo rakstu un publicistikas valodas stilā. Ja tās bagātina valodas izteiksmes līdzekļus, tad nav skaužamas.
 
c) Statistika rāda, ka nepieciešamības un vajadzības izteikšanai bieži lieto divu vārdu savienojumu -
Piemērs:
vajag iet, pat nākas iet viena vārda jāiet vietā
Par tiem nākas runāt vēl un vēlreiz
Tādējādi netiek izmantota latviešu valodas vajadzības izteiksmes sinonīmika (sal. arī būs iet). Šīs divvārdu formas visbiežāk sastopamas tulkojumos no krievu valodas.
 
2. Sastopami arī lieki precizējumi, pašsaprotamu lietu īpaši skaidrojumi.
a) Dažkārt ar vietniekvārdiem mans, mūsu, jūsu, savs, šis, tas, tāds ir izteikti lieki apzīmētāji.
Piemērs:
Traktora vadītājs man pārsita manu galvu.
b) Ir arī ar divdabjiem izteikti lieki precizējumi.
Piemērs:
Par šo summu kapitāli atremontēja (!)[pareizi: saremontēja, izremontēja - J.R.] sešus esošos traktorus. Vāji kontrolēja pieņemto lēmumu izpildi. Pēc notikušā koncerta izraisījās garas pārrunas. - Neesošus traktorus nav iespējams remontēt, tāpat nevar kontrolēt nepieņemtus lēmumus, vārdi pēc koncerta jau norāda, ka tas ir noticis.
Atsauce:
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC