Teorija

Stila kļūdas
Viena no kļūdām gan rakstu, gan mutvārdu runā ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana.
Nereti kur kontekstā ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi ar izskaņām (-at, -āt) tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet un otrādi:
Piemērs:
Ienāk-at istabā! (pareizi būtu: Ienāc-iet istabā!)
Kā jūs domāj-iet, rīt līs lietus? (pareizi būtu: Kā jūs domāj-at, rīt līs lietus?)
 
Aizvien ir novērojama saikļa ka un apstākļa vārda kad nepareiza lietošana.
Apstākļa vārds kad, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku.
Es redzu, kad ārā snieg. (pareizi būtu: Es redzu, ka ārā snieg. Konstatēts fakts)
Es nezinu, kad mēs brauksim uz laukiem. (Runa ir par laika nojēgumu)
 
Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas pie tevīm, pie manīm:
Piemērs:
Atnāc pie manis!
Es aiziešu pie tevis!
 
Kopā ar apstākļa vārdiem daudz, maz bieži nepareizā locījumā tiek lietots deklinējamais vārds nav laiks, daudz nauda, bet pareizi jālieto deklinējamais vārds ģenitīvā nav laika, daudz naudas.
 
Kļūdas, lielākoties rakstu valodā, sastopamas darbības vārdu dažādās formās, kas garā patskaņa ā vietā tiek lietots īsais patskanis a, un otrādi:
sasveicinas – sasveicinās
cenšās - cenšas
Šajā gadījumā pārbaudes forma ir darbības vārda nenoteiksme: ja nenoteiksmē darbības vārdam ir izskaņa -īt, -īties, -ināt, vai -ināties, tad pārējās darbības vārdu formās jālieto garais patskanis ā: darīt – darāt, mācīties – jāmācās.
 
Diezgan daudz ir no krievu valodas pārceltas frāzes vai vārdu savienojumi, bet latviešu valodā tās tiek uzskatītas par stilistiskām kļūdām.
Piemērs:
Sanāksmēs parasti runa iet par problēmu risināšanu. (pareizi: runa ir par)
Par cik šodien līst lietus, mēs neiesim pastaigāties. (pareizi: ņemot vērā, ka; tā kā)
Skolotāja stādīja priekšā jauno skolnieci. (pareizi: iepazīstināja ar)
Kioskā pārdodas avīzes. (pareizi: tiek pārdotas)
Trīs dienas atpakaļ es saslimu. (pareizi: pirms trim dienām)
 
Vēl viena problēma, ko apskata stilistika, ir daudzvārdība, un daudzi vārdu savienojumi latviešu valodā ir pārņemti no krievu valodas
Piemērs:
izdarīt remontu – remontēt
veikt iepirkumus – iepirkties
sēklas materiāls – sēkla
dot zvērestu – zvērēt
izteikt brīdinājumu – brīdināt
 
Reizēm bez vajadzības tiek lietoti vārdi dubulti:
Piemērs:
sava autobiogrāfija – autobiogrāfija
ierobežots limits – limits vai ierobežojumi
 
Svarīgi!
Tekstā dažkārt vārdu var būt par daudz, dažreiz par maz vai arī tie neatbilst kontekstam. Ir jāattīsta stila un valodas izjūta un jāpievērš uzmanība valodas tīrībai!
Atsauce:
eduspace.lv