Teorija

Dubultvārdība
Ir arī tādi liekvārdības gadījumi, kur liekais precizētājs vārds izsaka kāda jau teikumā esoša cita vārda nozīmi. Šādu parādību varētu nosaukt par dubultvārdību.
 
a) teikumā Izmeklējumus var izdarīt speciāli šim nolūkam iekārtotajās laboratorijās vārds speciāli izsaka to pašu, ko vārdi šim nolūkam, tāpēc viens no šiem dubulteņiem ir lieks.
 
b) Visbiežāk tekstā dublē vienas nozīmes internacionālisms un latviskas cilmes vārds, piemēram, teikumā Uz dēļiem mums ir ierobežots limits vārds limits, kas cēlies no latīņu valodas, nozīmē ierobežojums. Tāpēc varētu teikt Dēļi mums ir limitēti, Dēļi mums ir (tiek plānoti, paredzēti izsniegt utt.) ierobežotā daudzumā.
 
c) Dažreiz vārdi nozīmes ziņā pilnīgi nesakrīt, bet viena vārda nozīme sevī ietver arī otra vārda nozīmi, piemēram: Aģitpunktā uz galda nekārtībā ir izmētātas avīzes un dažādas brošūras. Vārds izmētātas savā semantikā ietver arī vārda nekārtībā nozīmi.
 
Daudzvārdībās cēloņi ir dažādi.
Tās pamatā var būt runātāja vai rakstītāja paviršība, valodas nabadzība vai nevīžība meklē īsto vārdu, neuzticēšanās savai domai vai tās uztvērējam. Daudzvārdība liecina nevis par vārdu krājuma bagātību, bet gan par tā nabadzību.
Atsauce:
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. Rīga: Zvaigzne ABC