Teorija

Metālu kopīgās īpašības
 
Vairums no pašreiz zināmajiem 112 ķīmiskajiem elementiem ir metāliskie elementi, kuri veido vienkāršas vielas ar metāliskajām īpašībām jeb metālus.
 
No metāliem un to sakausējumiem izgatavo daudzas detaļas transportlīdzekļos - vilcienos, automobiļos, tramvajos, trolejbusos, kuģos un lidmašīnās. Bez alumīnija un vara vadiem būtu grūti pārvadīt elektrisko enerģiju. Arī celtniecībā metāla konstrukcijas ieņem ļoti svarīgu vietu. Bez mašīnām un iekārtām, kuras izgatavotas no metāliem un to sakausējumiem, mūsdienās būtu grūti iedomāties lauksaimniecību un rūpniecību. Arī mājās ir daudz metāla izstrādājumu, kuri nepieciešami ikdienā.
 
Metāli dabā
 
Neaktīvie metāliskie elementi - varš, sudrabs, zelts - dabā nelielos daudzumos ir sastopami vienkāršu vielu - metālu - veidā tīrradņos. Atsevišķos gadījumos tīrradņa veidā var atrast dzelzi - kā dzelzs meteorītu šķembas.
 
Vidēji aktīvie metāliskie elementi, piemēram, dzelzs, dabā izplatīti galvenokārt rūdu veidā.
 
Aktīvie metāliskie elementi dabā sastopami galvenokārt sāļu veidā, kas sastopami gan dažādās iegulās, gan izšķīdušā veidā sālsezeru, jūru un okeānu ūdenī.
 
metnemet.png
Metāli tabulā atzīmēti sarkanā krāsā.
  
Svarīgākie metālu iegūšanas paņēmieni
 
No oksīdiem ar ogli, tvana gāzi \(\mathrm{CO}\) vai ūdeņradi
No sulfīdiem
No izkausētiem sāļiem, izmantojot līdzstrāvu
SnO2+CtSn+CO2
Fe2O3+3COt2Fe+3CO2
WO3+3H2tW+3H2O
Sulfīdus vispirms apdedzina:
2ZnS+O2t2ZnO+2SO2
 
Un pēc tam karsē kopā ar ogli:
ZnO+CtZn+CO
2NaCllīdzst.t2Na+Cl2
(šādus procesus apskata vidusskolā)
 
Atsauce:
G. Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 132-133 lpp.