Ogļūdeņraža nosaukums | Struktūrformula | Molekulformula | Viršanas temperatūra | Agregātstāvoklis |
Metāns |  | -161,6 | gāze | |
Etāns |  | -88,6 | gāze | |
Propāns |  | -42,1 | gāze | |
Butāns |  | -0,5 | gāze | |
Pentāns |  | +36,07 | gāze | |
Heksāns |  | +68,7 | šķidra viela |
Alkānu fizikālās īpašības.
Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir 1-4 oglekļa atomi, parastajos apstākļos ir gāzveida vielas. Tad daži nākamie rindas locekļi ir šķidrumi, bet tālākie - cietas vielas.
Šķidrie, cietie un gāzveida ogļūdeņraži dabā veido vielu maisījumus, ko sauc par naftu un naftas gāzēm. Cieto ogļūdeņražu pārstāvis dabā ir akmeņogles. Cietie ogļūdeņraži ietilpst arī parafīna, vazelīna un dažādu no naftas un akmeņoglēm iegūtu eļļu un smērvielu sastāvā.
Alkānu izmantošana.
Piesātināto ogļūdeņražu svarīgāko pārstāvi metānu izmanto gan par kurināmo, gan sintētiskā benzīna ieguvei. Metānu un citus piesātinātos ogļūdeņražus plaši lieto par izejvielām dažādu plastmasu, ķīmisko šķiedru, spirtu, sintētisko kaučuku, mazgāšanas līdzekļu, šķīdinātāju un citu vērtīgu produktu ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm, tipogrāfijas krāsas ražošanai. Kvēpus izmanto arī par pildvielu gumijas ražošanā.
Ogļūdeņražu halogēnatvasinājumus jeb freonus dažkārt vēl izmanto ledusskapjos un aerosolos kā gaistošu sastāvdaļu, kaut gan tie ir viens no Zemes ozona slāņa sairšanas cēloņiem.
Attēlā: propānu un butānu izmanto par kurināmo.