Teorija

Vienkāršākie piesātinātie ogļūdeņraži jeb alkāni
Ogļūdeņraža nosaukums
Struktūrformula
Molekulformula
Viršanas
temperatūra
Agregātstāvoklis
Metāns
met.png
CH4
-161,6

gāze
Etāns
etans.png
C2H6
-88,6
gāze
Propāns
propans - Copy.png
C3H8
-42,1
gāze
Butāns
butans.png
C4H10
-0,5
gāze
Pentāns
pentans.png
C5H12
+36,07
gāze
Heksāns
heksans.png
C6H14
+68,7
šķidra viela
  
Alkānu fizikālās Īpašības.
Ogļūdeņraži, kuru molekulā ir 1-4 oglekļa atomi, parastajos apstākļos ir gāz-veida vielas. Tad daži nākamie rindas locekļi ir šķidrumi, bet tālākie - cietas vielas.
Šķidrie, cietie un gāzveida ogļūdeņraži dabā veido vielu maisījumus, ko sauc par naftu un naftas gāzēm. Cieto ogļūdeņražu pārstāvis dabā ir akmeņogles. Cietie ogļūdeņraži ietilpst arī parafīna, vazelīna un dažādu no naftas un akmeņoglēm iegūtu eļļu un smērvielu sastāvā.
 
Alkānu izmantošana.
Piesātināto ogļūdeņražu svarīgāko pārstāvi metānu izmanto gan par kurināmo, gan sintētiskā benzīna ieguvei. Metānu un citus piesātinātos ogļūdeņražus plaši lieto par izejvielām dažādu plastmasu, ķīmisko šķiedru, spirtu, sintētisko kaučuku, maz-gāšanas līdzekļu, šķīdinātāju un citu vērtīgu produktu ražošanā. Rūpniecībā no metāna iegūst kvēpus kopēšanas ierīcēm, tipogrāfijas krāsas ražošanai. Kvēpus izmanto arī par pildvielu gumijas ražošanā.
Ogļūdeņražu halogēnatvasinājumus - freonus dažkārt vēl izmanto ledusskapjos un aerosolos kā gaistošu sastāvdaļu, kaut gan tie ir viens no Zemes ozona slāņa sairšanas cēloņiem.
propbut.png
propānu - butānu izmanto
 par kurināmo
Atsauce:
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/17054/spradziens-daudzdzivoklu-maja--laika-jautajums
 R.Rudzītis, F.Feldmanis Ķīmija pamatskolai 177-178 lpp.