Teorija

Ķīmijas attīstības vēsture
Līdz 8. gadsimtam pirms mūsu ēras.
Senā Ēģipte
Vārda ķīmija izcelsme saistīta ar Seno Ēģipti. Ar to apzīmēja mākslu iegūt metālu sakausējumus, dažādus augu izvilkumus un sulu. Bez tam Senajā Ēģiptē izgatavoja keramikas un stikla izstrādājumus, ziepes, krāsvielas, kosmētiku un ārstniecības līdzekļus, kā arī prata iebalzamēt mirušos ķermeņus.
sarkofāgs.png
Attēlā redzama faraona Tutanhamona zelta statuete.
vīna darināšana.png
Attēls uz freskas - vīna darīšana senajā Ēģiptē.
Valdija uzskats, ka viss dabā ir veidots no 4 elementiem – zemes, uguns, gaisa un ūdens.
4galvenie elementi.png
4.-16. gs.
Alķīmijas periods
Mūsdienās šo ķīmijas vēsturiskās attīstības posmu sauc par alķīmijas periodu. Toreiz centās atrast īpašu vielu „filozofu akmeni”, kas metālus un citas vielas varētu  pārvērst zeltā. Meklējumi beidzās neveiksmīgi, tomēr mēģinājumos tika iegūtas daudzas jaunas vielas un radīti pirmie ķīmijas laboratorijas trauki. Veiktie atklājumi kļuva par mūsdienu ķīmijas pamatu.
Arābu alķīmiķi pirmie praktizēja uz novērojumiem balstītas, zinātniskas metodes ārstniecībā
16.-19.gs. pirmā puse
Izcilais pētnieks Paracelzs  nodibina mācību, no kuras vēlāk attīstījās farmācija. Šo laika posmu uzskata par mūsdienu ķīmijas sākumu. Pētījumus sāka veikt plānveidīgi, ar noteiktu mērķi un tika izmantotas dažādas mērierīces un iekārtas. Tika atklāti nozīmīgākie ķīmijas pamatlikumi un gaisa sastāvs.

Lavuazjē – mūsdienu ķīmijas pamatlicējs.
luvazjē.png
Roberts Boils pirms 300. gadiem lika pamatus mācībai par vielas sīkākajām daļiņām – atomiem
  
Attēlā redzami Tā laika laboratorijas piederumi.
traukitālaika.png

 
19.gs. otrā puse – 20.gs. 60. gadi
Šajā laika posmā  tika noskaidrota vielu uzbūve un ķīmisko pārvērtību būtība. Rodas ķīmijas lielrūpniecība. Īpaši strauji attīstās – polimēru ražošana un ārstniecības līdzekļu pētniecība.
  
20.gs. 60. gadi līdz mūsdienām
Īpaši strauji attīstās dažādu materiālu ražošana. Ļoti strauji attīstās dzīvajos organismos esošo vielu pētījumi. Tiek pētītas vielu pārvērtības dabā un kā novērst cilvēka kaitīgo ietekmi uz vidi.
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/VM_K_8/index.html