Teorija

Līdz 8. gadsimtam pirms mūsu ēras. Senā Ēģipte
Vārda "ķīmija" izcelsme saistīta ar Seno Ēģipti. Ar to apzīmēja mākslu iegūt metālu sakausējumus, dažādus augu izvilkumus un sulu. Turklāt Senajā Ēģiptē izgatavoja keramikas un stikla izstrādājumus, ziepes, krāsvielas, kosmētiku un ārstniecības līdzekļus, kā arī prata iebalzamēt mirušos ķermeņus.
 
sarkofāgs.png
Attēlā: faraona Tutanhamona zelta statuete
 
vīna darināšana.png
Attēls: freska, kas attēlo vīna darīšanu Senajā Ēģiptē
 
Valdīja uzskats, ka viss dabā ir veidots no 4 elementiem — zemes, uguns, gaisa un ūdens.
4galvenie elementi.png
  
4.-16. gs. Alķīmijas periods
Mūsdienās šo ķīmijas vēsturiskās attīstības posmu sauc par alķīmijas periodu. Toreiz centās atrast īpašu vielu „filozofu akmeni”, kas metālus un citas vielas varētu pārvērst zeltā. Meklējumi beidzās neveiksmīgi, tomēr mēģinājumos tika iegūtas daudzas jaunas vielas un radīti pirmie ķīmijas laboratorijas trauki. Veiktie atklājumi kļuva par mūsdienu ķīmijas pamatu.

Arābu alķīmiķi pirmie praktizēja uz novērojumiem balstītas, zinātniskas metodes ārstniecībā.
16.-19. gs. pirmā puse
Izcilais pētnieks Paracelzs nodibināja mācību, no kuras vēlāk attīstījās farmācija. Šo laika posmu uzskata par mūsdienu ķīmijas sākumu. Pētījumus sāka veikt plānveidīgi, ar noteiktu mērķi, un tika izmantotas dažādas mērierīces un iekārtas. Tika atklāti nozīmīgākie ķīmijas pamatlikumi un gaisa sastāvs.
 
luvazjē.png
Attēlā: Lavuazjē – mūsdienu ķīmijas pamatlicējs.
Svarīgi!
Roberts Boils pirms 300 gadiem lika pamatus mācībai par vielas sīkākajām daļiņām — atomiem.
 
traukitālaika.png
Attēlā redzami tā laika laboratorijas piederumi.
 
19. gs. otrā puse — 20. gs. 60. gadi
Šajā laika posmā  tika noskaidrota vielu uzbūve un ķīmisko pārvērtību būtība. Rodas ķīmijas lielrūpniecība. Īpaši strauji attīstās polimēru ražošana un ārstniecības līdzekļu pētniecība.
  
20. gs. 60. gadi līdz mūsdienām
Īpaši strauji attīstās dažādu materiālu ražošana. Ļoti strauji attīstās dzīvajos organismos esošo vielu pētījumi. Tiek pētītas vielu pārvērtības dabā un iespējas, kā novērst cilvēka kaitīgo ietekmi uz vidi.
 
Atsauce:
http://www.dzm.lu.lv/kim/IT/VM_K_8/index.html