Gaiss
Gaiss ir gāzu maisījums, kurš galvenokārt sastāv no slāpekļa, skābekļa, argona un oglekļa dioksīda
Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv galvenokārt no šādām gāzēm: • slāpeklis — 78% • skābeklis — 21% • argons — 0,93% • oglekļa dioksīds — 0,04% kā arī no daudz mazāka daudzuma citu gāzu. Atmosfērā vidēji ap 3% veido arī ūdens tvaiks. |  Gaisa sastāvā esošo gāzu procentuālais sadalījums |
Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums ir ķīmisks, fizisks (daļiņu piesārņojuma gadījumā) vai bioloģisks aģents, kas izmaina atmosfēras dabiskās īpašības.
Piesārņojumam ir gan dabiski cēloņi (dabiski radušies mežu ugunsgrēki, vulkānu izvirdumi), gan arī antropogēni cēloņi (rūpniecības, lauksaimniecības un satiksmes radītais piesārņojums).
Blīvi apdzīvotās vietās, kur notiek aktīva saimnieciskā darbība, veidojas vairāk vai mazāk pastāvīga piesārņota gaisa zona — visbiežāk šāds piesārņojums uzkrājas virs pilsētām. Pie nelabvēlīgas laikapstākļu sakritības piesārņojuma koncentrācija pilsētās var pieaugt, radot netīrai miglai līdzīgu smogu. |  Smogs virs Rīgas 2010. gada 25. janvārī |
Kopš rūpnieciskās ražošanas intensitātes krasas samazināšanās 1990. gadu sākumā un strauja automašīnu skaita pieauguma galvenais antropogēnā gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir automašīnu izplūdes gāzes.
Gaisa izmantošana
Visas dzīvās būtnes un augi izmanto gaisu elpošanas procesā.
Degšanas procesos izmanto gaisā esošo skābekli.
Un citos veidos.