Teorija

Skaņas karte
Skaņas karte ir personālo datoru papildierīce (izvērses plate), kas ļauj lietot multimediju programmas ar skaņu, kā arī ļauj klausīties mūziku (audio kompaktdiskus, mp3 failus u.c.).
 
Skaņas kartei var pievienot dažādas skaņas izvadierīces, piemēram, skaļruņus vai austiņas, kā arī skaņas ievadierīces, piemēram, mikrofonu.
 
Vairumam mūsdienu datoriem skaņas kartes ir iebūvēts mātesplatē, tomēr ir iespējams uzstādīt skaņas karti kā atsevišķu papildierīci. Lielākajai daļai skaņas kartes, kas ir iebūvētas, vai uzstādītas atsevišķi, ir daudzkanālu surround skaņas iespēja.
 
audio1.png
 
Skaņas karte ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas. Izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, skaņas karte parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni MIDI.
 
MIDI ir standartprotokols, kas nosaka muzikālās informācijas apmaiņu starp mūzikas instrumentiem un datoru. Dators ar šādu saskarni atšķirībā no parastā magnetofona saglabā mūzikas ierakstu nevis analogā, bet gan diskrētā formā, fiksējot taustiņu nospiedienus un vadības kodus.
 
audio2.png