Teorija

Sauszeme un Pasaules okeāns
"Zemeslodes virsmas kopējā platība ir 510 miljoni kvadrātkilometru. To veido sauszemes masīvi - kontinenti un salas, kā arī okeāni, kuri ir savstarpēji savienoti un veido Pasaules okeānu."
pasaule.jpg
Pasaules karte.
 
Sauszeme
Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa. Sauszemi veido kontinenti un salas, taču uz kontinentiem un salām esošos ezerus, lielās upes un citas ūdenstilpes par sauszemi neuzskata.
Kopējā sauszemes platība uz Zemes ir ap 149 000 000 km², jeb 29,2 % no visas planētas virsmas.
 
Uz sauszemes ir 6 kontinentiĀfrikaAustrālijaAntarktīdaEirāzija (Eiropa un Āzija),  Dienvidamerika un  Ziemeļamerika.
 
kontinenti.png
Kontinentu karte.
 
Kontinentu tuvumā, sēkļa (šelfa) joslā, atrodas kontinentālās salas. Lielākās no tām ir Grenlande, Jaunzēlande, Madagaskara, Lielbritānija.
Kontinentālā sala - kontinenta daļa, kas nošķirta no tā, jūrai appludinot sauszemi vietā, kur Zemes garoza sašķēlusies vai iegrimusi.
 
Okeānos ir daudz vulkāniskas izcelsmes salu un koraļļu salu, kas veidojušās no ūdens iemītnieku koraļļu atliekām. Visvairāk vulkānisko salu ir Klusajā okeānā. Vulkāniskās izcelsmes salas ir Kuriļu un Havaju salas, koraļļu salas - Lielais barjeru rifs.
 
Vulkāniskās salas ir vulkānu izvirdumproduktu veidojumi. Tām raksturīgs kalnains reljefs, kura centrālajā daļā atrodas vulkāna konuss vai kuru veido viena vai vairākas paralēlas kalnu grēdas.
 
Sauszemes augstums variē no 418 metriem zem jūras līmeņa (Nāves jūras krasti) līdz 8848 metriem virs jūras līmeņa (Everests). Vidējais sauszemes augstums virs jūras līmeņa — 686 metri.
 
Pasaules okeāns
Pasaules okeāns ir termins, ar ko apzīmē visu Zemeslodes okeānu kopumu.
 
Visi pasaules okeāni savā starpā ir labi savienoti un veido vienu vienotu, milzīgu ūdenstilpi. (Aptuveni 71% no Zemes virsmas klāj okeāni.) Rezultātā no jebkura Pasaules okeāna piekrastes punkta pa ūdens virsmu var sasniegt jebkuru citu piekrastes punktu.
 
Pasaules okeāns iedalās piecos okeānos:
    * Klusais okeāns - vislielākais no visiem okeāniem, tā platība ir 180 miljoni km².
    * Atlantijas okeāns - otrs lielākais okeāns, tā platība ir 93 miljoni km².
    * Indijas okeāns - trešais lielākais okeāns, tā platība ir 75 miljoni km².
    * Dienvidu okeāns - izdalīts 2000. gadā pēc Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas aptaujas un tam sekojošā lēmuma. (Okeāns, kas apņem Antarktīdu.)
    * Ziemeļu Ledus okeāns - šim okeānam ir vismazākā ūdens apmaiņa ar pārējiem okeāniem un daļa okeanogrāfu (cilvēki, kas pēta okeānus un jūras) uzskata, ka tam nevar piešķirt atsevišķa okeāna statusu, bet to drīzāk uzskatīt par daļu no Atlantijas okeāna. Taču šāds uzskats nav dominējošais.

okeani1.png
Okeānu karte.
  
Pasaules okeāna sadalījums mazākos okeānos ir balstīts vairāk uz tradīciju nekā uz noteiktām ģeogrāfijas vai ģeoloģijas likumsakarībām.
 
Mazākas okeānu daļas, kuras sauszeme vairāk vai mazāk nodala no okeāna galvenās platības, sauc par jūrām un līčiem. Okeāna daļas sašaurinājumu sauc par šaurumu.
Jūra - Pasaules okeāna daļa, kuru no okeāna norobežo sauszemes vai zemūdens reljefa pacēlumi.
 
Katrā no okeāniem ietilpst vairākas jūras, kuras tiek iedalītas malas un iekšējās jūrās. To galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības. Piemēram, Baltijas jūra ir Atlantijas okeāna iekšējā jūra.
 
Pasaules okeānu un jūru sarakstu skatīt šeit: " Pasaules okeāni un jūras "
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Oke%C4%81ns#Pasaules_oke.C4.81nu_saraksts
Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei / Agra Lipsberga. - Rīga: Lielvārds, 1998. - 7. lpp
Dabas ģeogrāfija skaidrojošā vārdnīca/Inese Ancāne. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. – izmantotā literatūra: 113.-300.lpp.