Zemes garoza ir Zemeslodes cieto iežu virsējā kārta. Tās biezums dažādās Zemeslodes vietās ir atšķirīgs, okeānos vidēji 5-15 km, kontinentos ~30 km.
Attēlā: Zeme šķērsgriezumā.
Zemes garoza ir Zemeslodes virsējo cieto iežu kārta jeb Zemes litosfēras augšējā daļa.
Izšķir četrus Zemes garozas tipus: kontinentālais, okeāniskais un divi pārejas tipi.
Kontinentālā Zemes garoza:
- atrodas zem kontinentiem;
- sastāv no trīs slāņiem – nogulumu sega (līdz 4 km), granīta slānis (līdz 10 km), bazalta slānis (15-35 km);
- virsējo slāni sedz nogulumieži (māls, smilts, dolomīts u.c.)
- vidējais biezums ir 25-40 km, jaunāko kalnu rajonos līdz 75 km, okeānos ~30 km, Latvijā – 40 km.
Okeāniskā Zemes garoza:
- sastāv no diviem slāņiem – nogulumu segas (līdz 2 km), bazalta slānis (4-10 km);
Pārejas tipi:
- subkontinentālais jeb ģeosinklinālais – atrodas kontinenta kustīgās malas zonās.
- subokeāniskais jeb riftogēnais (veido vidusokeāniskās grēdas).
Attēlā: Zemes garoza
Zemes garoza sastāv no vairākām klinšainu iežu kārtām. Šie apblīvējumi nemitīgi pakļauti Zemes garozas apakšējo slāņo spiedienam. Reizēm šis spiediens ir tik spēcīgs, ka klinšu slāņi sakustas: grūzdamies virsū cits citam, tādējādi kontinentos veidojot kalnus un okeānos, izplūstot izkusušajiem iežiem, veidojas zemūdens klintis. Šad tad pat rodas jaunas salas, vislielākā šāda veida sala ir Islande.
Dažkārt Zemes garozas slāņu kustēšanās (atgrūšanās) rada spējus grūdienus, ko mēs saucam par zemestrīcēm.
Visus iežus, no kuriem sastāv Zemes garoza, var iedalīt trijās kategorijās: metamorfie, nogulumieži un magmatiskie ieži.