Teorija

Elpošana ir neatņemama dzīvo organismu pazīme. Tā ir skābekļa uzņemšana, kā arī ogļskābās gāzes izvadīšana no organisma. Šūnās skābeklis tiek izmantots organisko vielu noārdīšanai. Šajā procesā rodas enerģija un izdalās ogļskābā gāze.
 
Tikai dažām dzīvnieku grupām skābeklis nav nepieciešams, piemēram, parazītiskajiem tārpiem lenteņiem.
 
sll.png
Vienkāršākie dzīvnieki elpo ar ķermeņa virsmu, piemēram, sliekas.
 
l.png
Vairums ūdens dzīvnieku elpo ar žaunām, piemēram, līdaka. Žaunas sastāv no sīkām bārkstīm, kurās ir blīvs asinsvadu tīklojums.
 
zz.png
Labi attīstīta elpošanas orgānu sistēma ir zīdītājiem un putniem. Centrālais elpošanas orgāns tiem ir plaušas - ar gaisu pildīti maisi, kurus blīvi apņem asinsvadi.
 
Kukaiņiem gaiss ieplūst caurulītēs trahejās.
 
Skābekli un ogļskābo gāzi no elpošanas orgāniem līdz šūnām un atpakaļ nogādā asinsrites orgānu sistēma.
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 11..lpp.
Attēli no: http://www.biologyjunction.com/images/earthw1.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Esox_lucius_Aquarium_DG.jpg
http://zirgam.lv/wp-content/uploads/tdomf/22684/horse-breathing.jpg