Teorija

Vairumam dzīvo būtņu ir raksturīgs kustīgums. Dzīvniekiem kustīgumu nodrošina balsta un kustību orgānu sistēma - skelets un muskuļi.
 
k.png
Vairums sauszemes dzīvnieku skrien un iet ar kājām. Takša kucēnu skrējiens
 
st.png
Putni lido ar spārniem. Dažas putnu sugas spārnus un pleznas izmanto niršanai.
 
Caribbean-reef-shark.png
Zivis peld, izmantojot spuras. Ūdenī dzīvojošajiem zīdītājiem, piemēram, jūras lauvām, ir peldplēves.
 
Kairināmība ir organisma, šūnu, audu spēja atbildēt uz kairinājumu. Kairināmība piemīt visām dzīvām būtnēm. Kā kairinātājs var iedarboties gaisma, skaņa, krāsa, ķīmiskā sastāva izmaiņas vidē, pieskāriens. Vienkāršākiem organismiem, piemēram, hidrai, reaģējot uz kairinātāju, saraujas viss ķermenis, bet augstāk attīstītiem dzīvniekiem, piemēram, zirgam, uz skaņu jutīgas ir ausu nervu šūnas, bet uz gaismu - acs nervu šūnas.
 
image.png  
Spēja pielāgoties vides apstākļiem nodrošina organisma spēju izdzīvot mainīgos apstākļos. Piemēram, ūdensputnu kājām ir peldplēve - ar ,,pleznām" ir vieglāk peldēt.
 
Daži dzīvnieki, piemēram hameleoni, plekstes un astoņkāji, spēj mainīt krāsu.
 
 
Atsauce:
Bioloģija 8. klasei.Daiga Brante, Regīna Gribuste- Lielvārds, 2012.- 176lpp.:il. - izmantotā literatūra : 12.lpp.
Attēli no: http://www.kimballstock.com/pix/PUP/10/PUP-10-GR0045-01P.JPG
http://farm3.static.flickr.com/2513/5722210255_cf97871187.jpg
http://3w9yz8ifp462cet4q2j4fjen.wpengine.netdna-cdn.com/wp-content/uploads/2015/03/Caribbean-reef-shark.jpg
http://onlypositive.net/image.axd?picture=2011%2F10%2Flittle-duck-water-swim.jpg