2. Simboli viduslaiku glezniecībā

Viduslaiku glezniecība ir bagāta ar simboliem, kas palīdzēja paust reliģiskas, filozofiskas un kultūras idejas.

 

Viduslaiku periodā tā ir simboliskā domāšana, kas ietekmē mākslu un arhitektūru. Šajā laika posmā mainījās mākslas izteiksmes veidi, tehniskās prasmes un kultūras konteksts. 

 

 

1. Svētais krusts — viens no biežāk sastopamajiem simboliem viduslaiku glezniecībā. Simbolizē Kristus ciešanas un upuri.

 

 

2. Māte ar bērnu — simbolizē mātes mīlestību, līdzjūtību un reliģisko nozīmi, Jaunava Marija ar Jēzus bērnu.

 

 

3. Pūķis — uztverts kā ļaunuma un nelaimes simbols. Tas varēja simbolizēt grēka klātbūtni.

 

3. attēlā: "Svētais Mihaels" 

 

4. Fēnikss — ir mitoloģisks putns, kas tika uzskatīts par nemirstīguma un atdzimšanu simbolizējošu dzīvnieku. Tas tika izmantots viduslaiku glezniecībā, lai norādītu uz mūžību un garīgumu.

 

 

5. Balodis/dūja — simbolizē Svēto Garu, kas nolaižas cilvēka un ir Dieva labvēlības apliecinājuma zīme.

Balts balodis — miera simbols. Balodis ar olīvzaru knābī arī simbolizē mieru.

 

 

6. Zivs — Kristus simbols, kas norāda uz Trīsvienību: Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu.

 

 

7. Lauva — simbolizēja varonību un spēku, un to bieži attēloja kopā ar svētajiem un valdniekiem.

 

 

8. Čūska — simbolizēja naidu un ļaunumu.

 

 

9. Lūsis — tika uzskatīts par aizsardzības simbolu.

 

Ir vēl daudz kristīgās mākslas simbolu, bet jau šis nelielais apskats liecina, ka kristīgā simbolika ir daudzveidīga, sarežģīta, daudzslāņaina, tās skaidrojumi nav viennozīmīgi un vienkārši.