Šajā laika posmā cilvēks piedzīvoja pārmaiņas gan kultūrā, gan reliģijas līmenī. Viduslaiki ir Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5. gadsimta līdz 15. gadsimtam.
Viduslaiku periodā tā ir simboliskā domāšana, kas ietekmē mākslu un arhitektūru. Šajā laika posmā mainījās mākslas izteiksmes veidi, tehniskās prasmes un kultūras konteksts. Periods aizsākās 5. gadsimtā, bet to noslēdza renesanse 15. gadsimtā.
1. attēlā: Kellu grāmata
Kellu grāmata, saukta arī par Ķeltu grāmatu, ir viena no agrīno viduslaiku slavenākajiem mākslas darbiem, kuru radīja īru mūki ap 800. gadu. Grāmatā iekļauti 4 evanģēliji, kas uzrakstīti latīņu valodā, bet grāmata nozīmīga ar krāšņi izrotātām miniatūrām un viduslaiku ornamentiem.
Spilgtākie viduslaiku mākslinieki
Melhiors Broderlams
Melhiors Broderlams bija viduslaiku flāmu mākslinieks. Broderlams gleznoja reliģiska rakstura gleznas, veidoja vitrāžas.
2. attēlā: Pasludināšana (1399)
Čenno di Pepo plašāk pazīstams kā Cimabue
Viņš bija viduslaiku itāliešu gleznotājs un mozaīku meistars, kura darbi saistīti ar simboliku un bija svarīgi viduslaiku glezniecības attīstībai. Viņa darbos var redzēt simboliskus elementus, kas saistīti ar kristīgo ticību un reliģiskiem motīviem.
3. attēlā: Krustā sišana (1288)
Būtiskās viduslaiku mākslas iezīmes
1. Reliģiozais raksturs: Viduslaiku māksla lielākoties bija saistīta ar reliģiskiem tematiem un tēmām. Altāri, gleznas un citi mākslas darbi bieži attēloja kristietības svētos notikumus no Bībeles.
2. Simbolisms un alegorija: Lai paustu dziļākas nozīmes un idejas, daudzslāņainas simboliskas norādes, kas attēloja reliģiskas vai filozofiskas idejas.
3. Zelta fons un bagātīga krāsu palete: Lai radītu iespaidīgu un greznu vizuālo efektu, detalizēta un precīza izpilde. Gleznās bija daudz smalku detaļu, kas radīja iespaidu par reālismu un precizitāti.