Teorija

Potsdamas konference
Potsdamas konference notika 1945. gadā no 17. jūlija līdz 2. augustam. Tās dalībvalstis bija PSRS, ASV un Lielbritānija - spēcīgākās un lielākās Otrā pasaules kara Sabiedroto valstis.
 
Potsdam_conference_1945-8.jpg
K. Etlijs, K. Trūmens un J. Staļins Potsdamā
 
Pēc ASV prezidenta Franklina Rūzvelta nāves ASV pārstāvēja jaunais prezidents Harijs Trumens, bet Lielbritānijā konferences laikā notika vēlēšanas, kurās V. Čērčils cieta sakāvi un līdz ar to viņu konferences gaitā nomainīja leiboristu līderis Klements Etlijs.
 
Galvenais sarunu temats konferencē bija pēckara Vācija un valstu robežas Eiropā.
  • Vāciju, Austriju un Berlīni nolēma sadalīt 4 okupācijas zonās (ASV, Lielbritānijas, PSRS un Francijas) ar kontroles komiteju Berlīnē.
  • Konferencē tika nolemts likvidēt Vācijas militāro potenciālu, bruņotos spēkus, nacistu partiju un tai pakļautās iestādes. Trešā reiha vadītājus tika nolemts tiesāt starptautiskā tribunālā.
  • Vācijas robežas salīdzinot ar 1938. gadu tika samazinātas par ceturto daļu.
  • Austrumprūsiju sadalīja starp PSRS un Poliju.
  • Ārpus Vācijas dzīvojušos vāciešus nolēma deportēt uz Vāciju.
  • Staļins pieprasīja Vācijai samaksāt 20 miljardus dolāru lielas reparācijas, no kurām puse pienāktos PSRS. Vēlāk tika panākta vienošanās, ka reparācijas tās saņems katra no savas okupācijas zonas.
 
Potsdamas konferencē tika apiet jautājums par PSRS okupētajām teritorijām, arī Baltijas valstīm.
 
1946. gada Parīzes miera konference
1946. gadā Parīzē notika konference, kurā tika izstrādāti un parakstīti miera līgumi ar Vācijas sabiedrotajiem II pasaules karā – Bulgāriju, Ungāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju. Visām valstīm tika noteiktas reparācijas, visvairāk – Itālijai (360 milj. dolāru), bet vismazāk – Bulgārijai (70 milj. dolāru). Gandrīz visas valstis, izņemot Bulgāriju un Ungāriju, zaudēja savas teritorijas.
 
Aukstais karš
Aukstais karš - stāvoklis (no 1945. līdz 1991. gadam), kas izveidojās pēc II pasaules kara starp ASV ar tās sabiedrotajiem un PSRS ar tās satelītvalstīm. Starp lielvalstīm notika politiskā, ekonomiskā, zinātniskā un bruņošanās sacensība.
Termins "aukstais karš" parādījās 1947. gadā. kad ASV uzņēmējs B. Baruhs paziņoja: "Nemānīsim sevi - mēs pašreiz atrodamies aukstā kara stāvoklī".
 
1945. gadā II pasaules karš bija beidzies. Karš bija skāris gan Eiropu, gan Āziju, gan Āfriku. Karoja arī amerikāņi un austrālieši. Lielākajā daļā Eiropas valstu agrākā politiskā struktūra bija iznīcināta. Miljoniem cilvēki bija gājuši bojā, sakropļoti vai zaudējuši mājas.
 
Lai gan uzvarētāju mērķis bija nepieļaut jauna kara rašanos, tūlīt pēc kara sākās divu pretējo politisko, ideoloģisko un saimniecisko sistēmu savstarpēja sadursme un cīņa par vietu pēckara pasaulē. Eiropa bija sašķelta.
 
PSRS pakļāva Austrumeiropu, uzspiežot tai padomju sistēmas režīmu. Savukārt ASV sadarbojās ar Rietumeiropas valstīm, lai saglabātu demokrātiskās vērtības un brīvā tirgus ekonomiku. Rezultātā izveidojās divi bloki, kuros galveno lomu spēlēja 2 lielvalstis – PSRS un ASV. Abas valstis centās sev piesaistīt pēc iespējas vairāk sabiedrotās jeb satelītvalstis.

Franču rakstnieks Albērs Kamī: „Katra paaudze, bez šaubām, iedomājas, ka tai ir lemts pārveidot pasauli. Mana paaudze tomēr zina, ka tā pasauli nepārveidos. Bet tās uzdevums varbūt ir lielāks. Tai jāaizkavē pasaules iznīcināšana.”
 
gg.jpg
A. Kamī
 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/af/Potsdam_conference_1945-8.jpg
http://newcritics.com/blog1/wp-content/uploads/2007/05/Camus%20Photo.jpg
J. Freibergs "Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts", Zvaigzne ABC, 2001.
S. Goldmane, J. Klišāne; A. Kļaviņa u.c., "Vēsture pamatskolai. Jaunākie laiki", Zvaigzne ABC, 2001.