Māksla
No viduslaiku sākuma saglabājušies maz mākslas darbu.
Vispirms tās ir rotas. Barbari uz tām attēloja dzīvniekus, ornamentus, simbolus un cilvēkus. Ļoti maz saglabājušās senās skulptūras. Bet vienīgie zīmējumi no šī laika ir attēli mūku pārrakstītajās grāmatās.
Mūku pārrakstīta grāmata
Tie visi liecina, ka viduslaiku sākuma mākslinieki bija piemirsuši romiešu un grieķu mākslinieku atklājumus. Attēlus zīmēja plakanus, bez ēnām. Kustības izskatījās nedabiskas. Mākslinieki neievēroja arī to, ka tuvākie priekšmeti izskatās lielāki un tālākie – mazāki jeb – perspektīvu.
Tiek uzskatīts, ka šādi mākslinieki rīkojās arī tāpēc, ka apkārtējo pasauli uzskatīja par grēcīgu un zūdošu un to nepētīja.
Celtniecība
Sākumā lielākā daļa Eiropas cilvēku dzīvoja namos, kas bija būvēti no koka vai arī koka karkasa. Tikai tur, kur kādreiz atradās romiešu pilsētas un cietokšņi, bija saglabājušās mūra ēkas un to drupas.
Barbari bieži nojauca romiešu celtnes un izmantoja akmeņus žogiem vai citām būvēm.
Tomēr baznīca gribēja celt mūra celtnes. Arī sava pfalca valdnieki gribēja mūrēt, jo mūra celtnes bija drošākas gan pret uzbrucējiem, gan pret ugunsgrēkiem.
11. un 12. gadsimtā Rietumeiropā sāka būvēt jauna veida ēkas – cietokšņus jeb pilis. Uzskata, ka tas notika, lai aizsargātos no iebrucējiem – musulmaņiem, vikingiem un ungāriem.
Pilis parasti cēla grūti pieejamā vietā – uz klints, upes vai ezera. Pils centrā bija tornis vai torņveidīga celtne. Tur apmetās pils saimnieks. Apkārt tornim bija celtnes bruņinieku sanāksmēm, pārtikas noliktavas, kūtis, amatnieku darbnīcas, zirgu staļļi un ieroču noliktavas. Tās apjoza mūris. Ja pils neatradās uz salas vai augstas klints, ap pili izraka grāvi, bet pāri tam ierīkoja paceļamo tiltu.
Pils ieņemšana bija grūta. Vispirms vajadzēja piebērt grāvi. Tad vajadzēja vai nu pārkāpt pāri mūrim, sagraut to vai parakties zem tā. Pils aizstāvji uzbrucējus pastāvīgi apšaudīja ar bultām, apmētāja ar akmeņiem un aplēja ar karstu darvu vai ūdeni. Cīņas laikā pils saimnieks varēja pa slepenām kāpnēm un ejām telpas pamest.
Parasti pilis centās ieņemt ar aplenkumiem. To ielenca un gaidīja, kamēr aizstāvjiem beigsies pārtikas krājumi un tie padosies.
Romānika
Svarīgi!
Nojaucot un pārbūvējot ēkas, barbaru meistari iemācījās mūrēt un veidot romiešu arkas. Tā pamazām Eiropā izveidojās romāņu stils. Tas dominēja arhitektūrā un mākslā no 10. līdz 13. gadsimtam. Tam raksturīgas masīvas formas, smagnējas konstrukcijas pusaploces arkas.
Visspilgtāk romāņu stils izpaudās dievnamu arhitektūrā, piemēram, klosteru baznīcās, kas parasti tika būvētas klostera ēku kompleksa centrā.
Romānikas stilā celtas baznīcas shēma
Jumtu nesošās arkas izbūvēja pusaploces veidā (1). Baznīcas vidusjomu balstīja augstie sānjomi, kuru velves (2) vidusjoma sienām kalpoja par pretbalstiem. Logu bija maz, arī tie bija ar pusaploces arku (3).
Ceļot ēkas romāņu stilā, celtnieki tās veidoja no garām noapaļotu arku rindām. Parasti celtnē līdzās bija trīs arku rindas.
Romāņu stila ēkas izskatījās smagnējas un drūmas. Izgatavot logu stiklu tolaik neprata. Logi bija kā spraugas mūrī. Ziemā pa tiem nāca aukstums. Tāpēc logus veidoja mazus. Ēkas bija tumšas. Ziemās pat valdnieki dzīvoja tumšos pfalcu pagrabos, kurus nedaudz varēja piesildīt.
Romānikas stilā celtā Pizas katedrāle
Tā laika celtnieki daudz ko bija aizguvuši no seno romiešu arhitektūras. Celtnes būvēja lielas un masīvas. Lai izvairītos no uguns postījumiem, par celtniecības materiālu koka vietā izmantoja akmeni.
Baznīcas plānojuma pamatā bija krusts. Vietā, kur krustojās abas tā daļas, atradās altāris, kas bija vērsts uz austrumiem – uz debespusi, kur lec saule. Baznīcas iekštelpas rotāja skulptūras un sienu gleznojumi – freskas, kas atainoja Jēzus Kristus dzīvi. Šie mākslas darbi ļāva ticīgajiem labāk izprast Bībeli un baznīcas mācību, jo jāatceras, ka viduslaikos vairums cilvēku bija lasītnepratēji.
Svarīgi!
Pilnveidojoties celtnieku meistarībai, kopš 12. gadsimta vidus Ziemeļfrancijā un aptuveni 100 gadus vēlāk citur Eiropā romāniku nomainīja gotika.