Pilnveidojoties celtnieku meistarībai, kopš 12. gadsimta vidus Ziemeļfrancijā un aptuveni 100 gadus vēlāk citur Eiropā romāniku nomainīja gotika.
Gotika – arhitektūras un tēlotājmākslas stils, kas aizsākās 12. gadsimtā Francijā un līdz 16.gadsimtam izplatījās daudzās Eiropas zemēs.
Apzīmējumu „gotico” itāliešu mākslas vēsturnieki sāka lietot 16. gadsimtā, lai raksturotu „pirmsbarbarisko” renesanses viduslaiku mākslu un arhitektūru (goti – austrumģermāņu ciltis; ar vēsturiskajiem gotiem gan šim stilam nav nekā kopēja).
Gotiku tradicionāli iedala trīs posmos:
- agrajā gotikā,
- dižgotikā,
- vēlajā jeb t.s. liesmojošajā gotikā.
Lai gan gotiskā stilā būvēja arī pilis, universitātes un rātsnamus, iespaidīgākās gotika stila celtnes ir dievnami.
Gotikas stilā celtā Reimsas katedrāle
Torņa augstums varēja sasniegt pat līdz 150 metrus. No ārpuses baznīcas rotāja daudzas skulptūras un ciļņi. Jaunievedumi celtniecībā un amatnieku apgūtā prasme strādāt ar stiklu pavēra iespēju izbūvēt lielus logus, kuros ievietoja krāsainas vitrāžas – no krāsainiem vai apgleznotiem stikla gabaliņiem veidotas gleznas, ko saturēja kopā izliektas svina apmalītes. Caur vitrāžām gaisma ieplūda baznīcā, spilgtā krāsu un gaismu rotaļa uz kolonnām, velvēs un uz grīdas radīja svinīgu iespaidu. Noskaņu veidoja arī daudzie gleznojumi, kuros parasti bija attēlotas ainas no Kristus vai Dievmātes dzīves.
Katedrāle (pilsētas vai klostera galvenā baznīca; bīskapa galveno baznīcu sauc par Doma baznīcu) ilgu laiku bija pati lielākā un augstākā celtne pilsētā. Tajā notika ne tikai dievkalpojumi, bet arī pilsētnieku sapulces, valdnieku kronēšana, svinīgu līgumu parakstīšana, reizēm universitātes profesori tur lasīja lekcijas. Lai gan Baltijā gotika ienāca ar novēlošanos un Latvijā nav spilgtu gotikas mākslas piemēru, gotikas stila iezīmes saskatāmas Rīgas Doma krustejā un ziemeļu ieejas portālā, Sv. Petera baznīcas altārdaļā, kā arī Lielās ģildes Marijas cilnī un citās celtnēs.
Gotikas stila pazīmes
Smago pusapaļo arku vietā sāka būvēt vieglākas un augstākas smailloka arkas (1), kuras kalpoja par balstu. Sienu atbalstam no ārpuses piebūvēja ārējās pusarkas jeb arkbutānus (2) un vertikālus izvirzījumus jeb kontroforsus (3). Gotiskā stila celtnēm raksturīga graciozitāte, krusta velves (4), izteikta ēkas vertikālā uzbūve, visu arhitektūras formu, sevišķi smailloku arku un torņu tiekšanās augšup, plānas sienas ar lielām vitrāžām logos.
Pasaulē pazīstamākās gotikas katedrāles ir
- Parīzes Dievmātes katedrāle,
- Šartras, Reimsas, Amjēnas katedrāles Francijā,
- Ķelnes Doms Vācijā.
Gotiku izbeidza 16. gadsimta renesanse. Tomēr arī renesanses laikā gotika pilnībā neizzuda, sevišķi sakrālā būvniecībā.
18. gadsimta vidū sākās gotiskā stila atdzimšana (neogotika), tā attīstījās 19. gadsimtā un turpinājās arī 20. gadsimtā galvenokārt baznīcu un augstskolu arhitektūrā.