Teorija

Maiji ir viena no senākajām Centrālās Amerikas civilizācijām, kura bija izplatīta mūsdienu Centrālamerikas valstu Gvatemalas, Belizas, rietumu Hondurasas un Salvadoras, kā arī Meksikas Čjapasas, Tabasko, Kintanas Roo, Kampečes un Jukatanas štatos.
Šajā reģionā pirmās Maiju civilizācijas liecības sāk parādīties ap 1000. gadu p.m.ē., taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas Maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts.
 
3.jpg
Maiju civilizācijas izplatība apzīmēta ar sarkano līniju.
 
Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā un mākslā.
 
Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgas lietavas, kas mijās ar pusgada sausuma periodiem, dedzinoša saule, stāvi kalni.
 
Maiju hronoloģija:
  1. pirmsklasiskais periods (15. gs. p.m.ē. - 2. gs. m. ē.)
    Šajā periodā notiek maiju kultūras formēšanās un tikai maiju kultūras īpatnību nodalīšanās.
  2. klasiskais periods (2. gs. m. ē. - 9. gs. m. ē.)
    Šajā periodā bija vērojams maiju kultūras augstākie sasniegumi dažādās jomās, bet perioda beigās vērojams kultūras pagrimums.
  3. pēcklasiskais periods (9. gs. m. ē. - 16. gs. m. ē.)
    Šajā periodā vērojams tolteku iebrukums, kam seko tolteku - maiju renesanse, kā arī perioda beigās vērojams kultūras noriets.
 
Pilsētvalstis un sabiedrība tajās
Maiji nebija vienots valstisks veidojums, bet gan sastāvēja no atsevišķām etniskām grupām, kas runāja dažādās valodās.
 
Maiju atsevišķo pilsētvalstiņu pārvaldē atradās viens cilvēks, kas apvienoja sevī gan laicīgo, gan arī reliģisko varu.
 
Nozīmīgākās maiju pilsētas: Čičenica, Koba, Kopana, Kalakmula, Palenke, Tikala, Ušmala.
 
4.jpg
Ušmalas drupas Jukatanas štatā.
 
Maiju sabiedrībā pastāvēja arī aristokrātija, kas bija diezgan mazs slānis un kas nestrādāja fizisku darbu.
 
Aristokrātija nodarbojās ar:
  1. tempļu apkopšanu (iespaidīgi, grezni tempļi tika celti gandrīz katrā pilsētas un ciema centrā, lai tajos varētu pielūgt dievus),
  2. pārvaldi,
  3. aizsardzību,
  4. tiesu un reliģiski rituālajām funkcijām.
 
Maiju zemnieki:
  1. dzīvoja ciemu un pilsētu nomalēs samērā sliktos apstākļos,
  2. veica smagu fizisku darbu,
  3. apstrādāja laukus,
  4. piedalījās dažādos celtniecības darbos,
  5. papildināja karaspēka rindas nepieciešamības gadījumā.
 
Vienkāršie cilvēki nodarbojās arī ar zvejniecību un medniecību, tādējādi papildinot savus pārtikas krājumus, jo apmēram divas trešdaļas no izaudzētā tiem vajadzējis atdot nodevās.
 
Izglītību galvenokārt ieguva tikai aristokrātu bērni, lai tie varētu aizvietot savus vecākus priesteru, pētnieku u.c. amatos. Galvenais, kam skolā tika pievērsta uzmanība, bija astronomija un astroloģija. Mācīta tika arī rakstīt un lasīt prasme, matemātika u.c. priekšmeti. Tomēr ne visu noteica aristokrātiskā izcelsme, ievērojama nozīme bija arī prāta spējām un talantam, arī tādā gadījumā varēja nokļūt labākā sociālā stāvoklī.
 
Reliģija
Maijiem bija sarežģīts dievu un dievību panteons (dievu un dievību sakopojums), kas pārvaldīja debesu valstību un arī ietekmēja visas norises, kas bija uz zemes. Dievības bija dažādas: nāves, kara, uguns, zvaigžņu un citas.
Svarīgi!
Vissvarīgākā no maiju dievībām bijusi Icamma - pasaules radītājs, priesteru kārtas nodibinātājs, kā arī rakstītprasmes izgudrotājs; Icamma tika attēlota kā vecis vai divgalvains debesu pūķis.
Pastāvēja arī ļaunie spēki, kuri bija jāpielabina. Parasti ar ļaunuma vārdu saistījās dievs Teskatlipoks, kura pārvaldībā atradās dažādas dabas stihijas un citas nelaimes.
 
Priesteriem vajadzējis izzināt, kā pielabināt dievības, kā izzināt dažādas likumsakarības, kuras atklājot, varētu pareģot pārmaiņas, palīdzēt paši sev ar dažādiem rituāliem.
 
Rakstība
Maijiem pastāvēja savas rakstības zīmes, bet spāņu iekarotāji, uzskatot tās par sātana zīmēm, iznīcināja. Tie atrada daudz grāmatu, kuras sadedzināja. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai 3 - 4 grāmatas maiju rakstībā, bet ir saglabājušies arī dažādi uzraksti uz stēlām un tempļu sienām. Maiji esot sīki pierakstījuši savu vēsturi.
 
5.jpg
Drēzdenes kodekss. Maiju rakstības paraugs.
Svarīgi!
Glipti - maiju rakstu zīmes, kas ir hieroglifiskais raksts un ko atšifrēt izdevās relatīvi nesen tolaiku padomju zinātniekam Jurijam Knozorovam.
 
Matemātika un laika skaitīšana
Maijiem bija attīstīta arī matemātika.
 
Maijiem bija izstrādāta sava sistēma, kas sastāvēja no trijām zīmēm: punkts apzīmēja vieninieku, bet svītra - pieciniekus. Maiji lietoja arī nulles jēdzienu. Cipari skaitļu zīmēs tika izkārtoti vertikāli, nevis horizontāli.
 
Matemātikas zināšanas bija nepieciešamas, lai radītu kalendāru, kam maiji bija pakārtojuši visu savu dzīvi.
 
6.jpg
 Maiju kalendārs.
   
Maijiem bija divi kalendāri:
  1. solārais (saules) (360 dienas plus 5 liekās, kas sadalījās 18 mēnešos pa 20 dienām katrā);
  2. rituālais (260 dienas, kas sadalījās 13 mēnešos pa 20 dienām katrā).
 
Astronomiskajos aprēķinos maiji bijuši ļoti precīzi. Interesanti, ka maiji gadu skaitīšanu sāk ar 5041738. g. p. m. ē. pēc mūsu laika skaitīšanas sistēmas.
 
Arhitektūra
Maiji ir ievērojami arī ar savu arhitektūru. Tempļus u.c. ēkas, kas ir celtas no mūra, saista ar pilsētu celtniecību.
 
Tempļi sākumā bija domāti kā reliģiskie kulta centri, tomēr tos nekad necēla vienu - tie saistījās ar veselu būvju kompleksu. Blakus templim atradās valdnieka (priestera) rezidence.
 
Māju novietojumam nav strikta plānojuma, tomēr senie arhitekti mācējuši lieliski izveidot pilsētas ansambli, izmantojot dabīgo reljefu.
 
DSC_5250.JPG
Maiju templis Palenkē.
 
Maiji cēla arī ceļu, pa kuriem ierasties svētceļniekiem, jo ne ratus, ne arī kādus citus pārvietošanās līdzekļus pa ceļiem senie maiji nepazina. Pārsteidzoši ir tas, kā senie maiji spējuši uzcelt tik iespaidīgas celtnes bez nopietniem darba rīkiem un papildierīcēm, visu paveicot tikai ar fizisku darbu.
 
Katras jaunas mājas tapšana tika rūpīgi saskaņota ar kalendāru, tā noteiktajiem termiņiem. Kā apliecinājums tam ir piramīdu būve - piramīdas tika būvētas viena otrai apkārt strikti pēc kalendāra noteiktā grafika.
 
Klasiskajā periodā tika būvētas stēlas. Lielākās no tām varēja pat sasniegt 4 metru augstumu.
Stēlas - augsti, vertikāli, novietoti akmens stabi ar reljefā iestrādātiem cilvēku, dzīvnieku ciļņiem, mīklainiem hieroglifiem un sarežģītiem ornamentiem.
Pārsteidzoši, ka krāšņās pilsētas tika pamestas, ko varētu izskaidrot ar izdzīvošanas grūtībām, kaut gan ir izteiktas visdažādākās versijas: epidēmijas, masu nemieri u.c. 
Svarīgi!
1. gt. beigās tur iebruka tolteki, tāpēc nākamo periodu sauc par maiju - tolteku periodu, kas iezīmē arī daļējas izmaiņas maiju kultūrā.
Tolteki neiznīcināja maiju kultūru, bet tieši otrādi - pārņēma maiju rakstību un valodu, papildināja maiju dievu panteonu ar savējiem dieviem. Šis periods spilgti atklājas arhitektūrā un mākslā: rotājumos parādās jauni elementi: lietus dieva tēli u.c.
 
Maiju civilizācija turpinājās Jukatānas ziemeļos līdz pat brīdim, kad tur 1519. gadā ieradās spāņu konkistadori.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Maiju_civiliz%C4%81cija
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/teksts.htm
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Dresden_Codex_p09.jpg
http://www.sieviesuklubs.lv/content/uploads/1290519970-1803.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Senie laiki”, Zvaigzne ABC, 2008., 74. - 75.lpp.
V. Pāvulāne, A. Vijups „Aizvēsture un seno laiku vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.