Mūsdienās Amerikas pamatiedzīvotājus ir pieņemts saukt par indiāņiem. Tā viņus nodēvēja Kristofors Kolumbs, kad 15. gs. beigās pirmo reizi nonāca Rietumu puslodē un domāja, ka atrodas Rietumindijas salās.
Kristofors Kolumbs (1451-1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kurš šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492. gadā zem spāņu karoga sasniedza Amerikas (Ziemeļameriku un Dienvidameriku).
Svarīgi!
Pētnieki ir noskaidrojuši, ka senākie iedzīvotāji Amerikas kontinentā ieceļojuši jau ledus laikmetā – apmēram pirms 40 000 gadiem.
8. gt. p.m.ē. Vidusamerikas iedzīvotāji sāka nodarboties ar zemkopību. Viņi audzēja kukurūzu, pupas un ķirbjus, kas deva iztiku visu gadu. Amazones upes baseinā un mūsdienu Meksikas teritorijā radās pirmās civilizācijas Rietumu puslodē.
Olmeku kultūra
Augstāku attīstības līmeni ap 1200.g. p.m.ē. Amerikā sasniedza čavini un olmeki. Līdzīgi kā senie ēģiptieši, arī olemki rakstībā izmantoja hieroglifu zīmes, pazina skaitļus un prata sastādīt kalendāru, bet viņu rakstība vēl nav pilnībā atšifrēta. Viņi spēlēja dažādas spēles, arī bumbas spēli, kas līdzinājās basketbolam.
Nezināmu iemeslu dēļ olmeku kultūra gāja bojā, taču viņu prasmes un sasniegumus lauksaimniecībā un dažādās zinībās pārņēma citas Amerikas tautas. Olmeku ietekme jūtama vēlākajās kultūrās gan Centrālajā Amerikā, gan arī Dienvidamerikā.
Teotivakanas pilsēta
Teotivakana bija visiespaidīgākā pilsēta Amerikas kontinentā, bet Teotivakanas kultūra bija visietekmīgākā Vidusamerikā. Tās uzplaukums bija vērojams no m. ē. 1. līdz 750. gadam. Tā tika veltīta Kecalkoatlam.
(Dažādos avotos ir atrodams dažāda veida nosaukums, piem., Teutiakana u.tml.)
Saules piramīda - viena no iespaidīgākajām piramīdām Teotivakanā. Tās četru terašu augstums ir 63 metri. Saules piramīdas pamatnes veido 222 x 225 metrus lielu taisnstūri. Templī, kas atradies 12 metrus augstā Saules piramīdas virsotnē, noritējušas priesteru vadītas dievu pielūgsmes ceremonijas.
Saules piramīda
Teotivikanas iedzīvotāji pielūdza dievu Kecalkoatlu, kuru uzskatīja par visu savu sasniegumu pamatlicēju un aizstāvi.
Maiji
Augstu attīstību sasniedza maiju kultūra. Maiji bija gan veiksmīgi zemkopji, jūrnieki un tirgotāji, gan prasmīgi amatnieki un mākslinieki, kuru greznos audumus, traukus, kokgriezumus un nefrīta maskas un figūriņas iegādājās citu pilsētu iedzīvotāji. Pilsētas veidojās ap lieliem reliģiskajiem centriem. Maiju sabiedrībā valdīja stingra kārtība un tradīcijas, ko noteica priesteri un dižciltīgie. Iedzīvotāji maksāja nodokļus, vīriešiem vajadzēja būvēt ceļus un sabiedriskās celtnes un dienēt armijā.
Inuīti (eskimosi)
Ziemeļamerikas arktiskajos apgabalos attīstīta kultūra veidojās ap 2000. g.p.m.ē., kad tur apmetās ienācēji inuīti (eskimosi).
Ziemeļamerikas iedzīvotāji
Viņi ieceļoja no Grenlandes un pārtika galvenokārt no ziemeļbriežu un vaļu medībām. Inuīti dzīvoja no sniega blokiem būvētos mājokļos – iglās. Uz dienvidiem no polārā loka, kur klimats bija siltāks, mājokļi bija teltis no ziemeļbriežu ādām.
Inuīts tulkojumā nozīmē "cilvēks".
Svarīgi!
Inuīti vēl joprojām ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās.
Maizes cepšana ar tradicionāliem paņēmieniem Navahu rezervātā Arizonā
Mūsdienās ASV un Kanādā dzīvo apmēram 2,5 miljonu seno pamatiedzīvotāju cilšu pēcteču. Daļa no viņiem ir iedzīvojušies ienācēju tautu sabiedrībā, bet pārējie mājo īpaši izveidotos rezervātos un cenšas saglabāt cilšu seno dzīvesveidu un tradīcijas. Daudzi tūristi tā gūst iespēju iepazīties ar indiāņu sadzīvi, reliģiju un kultūru dabiskā vidē.
