Teorija

Līdz 5. gs.p.m.ē. grieķus gandrīz neapdraudēja ārēji ienaidnieki, taču tad polisām nācās atvairīt persiešu iebrukumus.
Svarīgi!
Persieši bija pakļāvuši vairākas Mazāzijas piekrastes grieķu pilsētas. To centieni atbrīvoties no persiešu varas izraisīja grieķu – persiešu karus, kas ar pārtraukumiem turpinājās pus gadsimtu.
Grieķu-persiešu karus savā darbā „Vēsture” aprakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots. Tādējādi ziņas par šiem divarpus tūkstošu gadus senajiem notikumiem un to dalībniekiem saglabājušās līdz mūsdienām.
 
DSC_5635.JPG
 
499. g. p.m.ē. Mazāzijas piekrastes grieķus pilsētas mēģināja atgūt brīvību. Sacelšanās turpinājās vairākus gadsimtus, līdz persieši to apspieda. Sacēlušies bija lūguši palīdzību Balkānu pussalas grieķiem, taču atbalstu sniedza tikai Atēnas un Eretrija, kas atsūtīja palīgā 25 kuģus.
 
Persijas valdnieks Dārijs nosolījās atriebties grieķiem par izrādīto pretestību. Viņš esot pavēlējis savam kalpam katru dienu atgādināt: „Kungs, atceries atēniešus!”
 
DSC_5636.JPG
Grieķu un persiešu karavīri. Zīmējums uz vāzes.
 
492. g. p.m.ē. Dārijas nosūtīja sūtņus uz dažādām Grieķijas pilsētām, lai tie pieprasītu „maizi un ūdeni”, t. i. pakļaušanos Persijai. Daudzas polisas piekāpās, bet Atēnas un Sparta atteicās to darīt. Atēnieši, uzskatot šādu Persijas valdnieka prasību par apvainojošu, nogrūda sūtņus no klints. Savukārt spartieši persiešu sūtņus iemeta akā, teikdami, lai viņi paši paņem sev „zemi un ūdeni”. Lai gan vēlāk spartieši pauda gatavību ar vairāku dižciltīgo nāvi izpirkt sūtņu nogalināšanu, Persijas valdnieks izlīgumu noraidīja.
 
490. g. p.m.ē. persieši sāka uzbrukumu Balkānu pussalas grieķu polisām. Persiešu karaspēks ar kuģiem pār jūru sasniedz Atiku un izsēdās krastā pie Maratons. Plašā līdzenumā notika kauja, kurā, par spīti persiešu skaitliskajam pārsvaram, grieķu karavīri stratēģa Miltiāda vadībā guva uzvaru.
Stratēgs – karavadonis sengrieķu polisā.
Atēnu armijā bija vairāki stratēģi. Pēc persiešu padzīšanas Atēnu stratēgs Temistokls tālredzīgi brīdināja, ka jāgatavojas jauniem persiešu uzbrukumiem, jo viņu mērķis ir iegūt laupījumu un vergus, kā arī panākt kontroli pār tirdzniecības ceļiem un Melno jūru. Pēc Temistokla ierosinājuma atēnieši izveidoja spēcīgu floti, kurā bija 200 triēru.
Triēra – grieķu karakuģis ar airiem trijos stāvos.
DSC_5631.JPG
Grieķu karakuģis (6. gs. p.m.ē.)
 
Persijas jaunais valdnieks Kserkss turpināja sava tēva Dārija aizsāktos iekarojumus. 480. g. p.m.ē. viņa vadītais persiešu karaspēks pa savdabīgu tiltu, kas bija izveidots no kuģiem šķērsoja Hellespontu – Dardaneļu šaurumu. Virzoties uz dienvidiem, persieši citu pēc citas pakļāva grieķu polisas. Pilsētas izlaupīja un nodedzināja, bet iedzīvotājus pārdeva verdzībā. Atēnieši un spartieši nolēma apvienot savus spēkus. Termopilu kalnu pārejā viņi vairākas dienas aizkavēja persiešu karaspēku.
 
Tomēr persieši nokļuva Vidusgrieķijā un devās uzbrukumā Atēnām. Delfu orākuls atēniešiem deva padomu „patverties aiz koka sienām”, ko Temistokls iztulkoja kā nepieciešamību nostiprināt karafloti, jo koka sienas esot kuģa borti. Atēnu iedzīvotāji pameta savu pilsētu un meklēja glābiņu tuvējās salās, bet karavīri un jūrnieki guva spožu uzvaru jūras kaujā pie Salamīnas.
 
479. g. p.m.ē. grieķi vēlreiz pārspēja persiešus kaujā pie Platajām. Tajā pašā gadā grieķu flote uzvarēja Persijas karafloti pie Mikalas zemesraga Mazāzijā.
Svarīgi!
Uzvaras pie Platajām atnesa brīvību Eiropas Grieķijai, bet pie Mikales – Mazāzijas piejūras pilsētām. Grieķiem bija izdevies atvairīt varenās Persijas impērijas uzbrukumu. 449. g. p.m.ē. tika noslēgts miera līgums.
Grieķu-persiešu karu lielākās kaujas (490-449. g. p.m.ē.):
  • 490. g. p.m.ē. – Maratonas kauja.
  • 480. g. p.m.ē. – kauja Termopilu pārejā.
  • 480. g. p.m.ē. – jūras kauja pie Salamīnas.
  • 479. g. p.m.ē. – kauja pie Platajām.
 
Valdnieki un karavadoņi:
  • Dārijs I – Persijas valdnieks (522-486. g. p.m.ē.)
  • Kserkss – Persijas valdnieks (486-465. g. p.m.ē.)
  • Miltiāds (ap 550-489. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis. Vadīja atēniešu karaspēku Maratonas kaujā un sakāva persiešu armiju.
  • Temistokls (ap 525-460. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis, vadīja Atēnu aizsardzību no persiešu uzbrukumiem 480. g. p.m.ē.
  • Leonīds I – Spartas valdnieks (488-480. g. p.m.ē.) vadīja grieķu polisu apvienoto karaspēku pret persiešu armiju. Krita kaujā Termopilu pārejā.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 96. - 97.lpp.