Pēc kara ar persiešiem sākās Atēnu uzplaukums.
Svarīgi!
Tās grieķu polisas, kuru saimniecība bija saistīta ar jūru, kuģošanu un tirdzniecību, apvienojās Atēnu jūras savienībā.  
Visas sabiedrotās kopīgi uzņēmās:
  1. uzturēt floti (100 triēru),
  2. sauszemes karaspēku (10 000 hoplītu un 1000 jātnieku).
 
Tām bija kopīga kase un savienības padome. Karaspēka un flotes komandēšanu uzticēja atēniešiem. Ar laiku Atēnas kopīgos līdzekļus sāka izmantot savās interesēs, tas izraisīja sabiedroto neapmierinātību. Atēnu politiķi gribēja panākt, lai Atēnas kļūtu par bagātāko un skaistāko pilsētu Hellādā, tādēļ īstenoja plašu celtniecības programmu. Attīstījās dažādas amatniecības nozares un tirdzniecība.
 
Atēnu demokrātija veidojās pakāpeniski. Šeit svarīga loma bija prasmei izteikties un paust savu domu, spējai pārliecināt. Vārds kļuva par pārvaldes ietekmēšanas līdzekli. Tauta darbojās kā tiesnesis, kas pieņem lēmumus.
 
Demokrātiju veicināja grieķu sabiedriskais dzīvesveids:
  1. pulcēšanās agorā,
  2. sacensības un teātra izrādes,
  3. svētku svinēšana,
  4. dievu pielūgšana.
 
Polisas pilsonim atbilstoši savām iespējām un stāvoklim sabiedrībā bija jākalpo savai polisai.
 
Bagātie pilsoņi daļu no saviem līdzekļiem atvēlēja sabiedrības vajadzībām:
  1. sabiedrisko būvju celtniecībai,
  2. svētku un izrāžu rīkošanai,
  3. kuģu būvēšanai,
  4. trūcīgo pilsoņu atbalstīšanai.
 
Vienkāršo pilsoņu pienākums bija aizstāvēt savu polisu, vairot tās slavu un bagātību.
 
Atēnu uzplaukums un demokrātijas nostiprināšanās ir saistīta ar ievērojamā valsts darbinieka Perikla vārdu. Šis politiķis bija lielisks orators, kas prata pārliecināt Atēnu pilsoņus. Perikls bija populārs un iemantoja atēniešu uzticību. Viņa namā pulcējās tālaika ievērojami kultūras darbinieki – vēsturnieks Hērodots, traģēdiju autors Sofokls, skulptors Feidijs.
 
Par Atēnu spēcīgāko konkurentu kļuva Sparta un tās vadītā Peloponēsas savienība, kurā bija apvienojušās Peloponēsas un citu Grieķijas lauksaimniecības apgabalu polisas, kā arī tirdzniecības centri Korinta un Megaras. Nelielajām polisām bija vajadzīgs spēcīgs sabiedrotais, tādēļ tās bija apvienojušās ar Spartu. Abas spēcīgākās pilsētvalstis arvien vairāk pretstatīja sevi viena otrai. Atēnieši spartiešus uzskatīja par atpalikušiem, bet spartieši – atēniešus – par iedomīgiem un varaskāriem. Abu savienību militāro konfliktu 431. g. p.m.ē. izraisīja cīņa par tirdzniecības ceļiem Vidusjūrā. Sākās brāļu karš, jo tajā iesaistījās dažādu grieķu polisu iedzīvotāji. Vēsturē tas iegājis kā Peloponēsas karš, tas ilga 27 gadus.
 
DSC_5639.JPG
Peloponēsas karš (431-404. g. p.m.ē.)
 
Lai sekmīgāk cīnītos ar Atēnām, Sparta būvēja karakuģus. Tai izdevās sakaut Atēnu floti un aplenkt pilsētu. Atēnās sāka trūkt pārtika un izcēlās epidēmija, tādēļ pilsētas aizstāvji bija spiesti padoties. Epidēmijā mira arī Perikls, un pie varas nāca oligarhi (neliela bagātu cilvēku grupa, kas ieguvusi varu valstī). Oligarhi nežēlīgi izrēķinājās ar demokrātijas aizstāvjiem. Atēnas zaudēja savu kādreizējo varenību un kontroli pār tirdzniecību. Demokrātiskā iekārta tika sagrauta. Daudzi cilvēki gāja bojā epidēmijā. Pakāpeniski Atēnām nācās nojaukt pilsētas nocietinājumus, atdot visas kolonijas un karafloti un atzīt Spartas virskundzību. Vienotības trūkums, biežā sabiedroto maiņa, savstarpējie brāļu kari Grieķiju novājināja, līdz tā nonāca kaimiņvalsts Maķedonijas varā.
 
Perikls (ap 495-429.g.p.m.ē.)
Perikls bija Atēnu politiskais darbinieks un stratēgs (444-429).
DSC_5637.JPG
 
 
Perikla reformas nostiprināja Atēnu pilsoņu tiesības un sekmēja to, ka Atēnas kļuva par visas Grieķijas saimniecisko un kultūras centru. Tika celti Atēnu nocietinājumi, pārbūvēta Pīrejas osta, ko ar pilsētu savienoja 6 km garš ceļš, kuru no abām pusēm ieskāva nocietinājumi – garās sienas.
 
Pēc Perikla ierosmes Atēnu Akropolē tika uzcelts templis pilsētas aizbildnei Atēnai – Partenons, ieejas vārti – Propileji, celtne mūzikas priekšnesumiem – Odeons Akropoles pakājē un citas sabiedriskās celtnes.
 
Perikla sieva Aspazija tika uzskatīta par vienu no izcilākajam sava laikmeta sievietēm. Tomēr, tāpat kā citām sievietēm, arī viņai nebija tiesību iesaistīties politikā. Perikls un viņa ģimene gāja bojā epidēmijā Atēnu aplenkuma laikā.
 
DSC_5640.JPG
Garās sienas. Shēma - zīmējums.