Teorija

Lielākā valsts, kas pārņēma Bizantijas tradīcijas, bija Krievija. Tās vēsture sākās ar slāvu valsti, kas radās tagadējās Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas zemēs un saucās par Krievzemi. Šīs valsts centrs bija Kijevas pilsēta.
Kijevas Krievzeme jeb Senā Krievzeme ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rūsu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropas teritorijā ar galvaspilsētu Kijevā.
Kā galvenie satiksmes ceļi kalpoja lielās upes ("Ceļš no varjagiem uz grieķiem"), kas savienoja Baltijas jūras piekrasti ar Melnās un Kaspijas jūras ostām.
 
Krievzemes iedzīvotāji
Krievzemē senāk dzīvoja gan slāvi, gan balti un urālieši (somugri). Ziemeļu daļā auga meži. Līdzās zemkopju ciemiem bija arī mednieku un zvejnieku apmetnes. Dienvidos bija stepes, un te zemkopju ciemos bieži iebruka tautas, kas klejoja kopā ar lopu bariem.
 
Liela nozīme šo zemju dzīvē bija upēm, no kurām lielākā bija Dņepra. Pa tām brauca tirgotāju kuģi. Izdevīgākajās kuģu piestāšanas vietās zemnieki un mednieki varēja mainīt savas preces pret tirgotāju atvestajām. Te izauga pilsētas. Lielākās pilsētas bija Kijeva un Novgoroda. Īpaši bieži tirgus viesi Krievzemē bija Skandināvijas iemītnieki – zviedri, norvēģi un dāņi. Viņus Krievzemē sauca par varjagiem (Varjagi jeb normaņi un vikingi – seno skandināvu jūras braucēji). Krievzemē varjagi ieguva preces, kuras varēja pārdot Bizantijā, jo tieši turp veda upju ceļi.
 
DSC_4173.JPG
Kijevas Krievzeme
 
Valsts rašanās Krievzemē
Par Krievzemes valsts rašanos ir 2 viedokļi.
  1. Daži krievu vēsturnieki apgalvo, ka Dņepras upes krastā pie pietekas Rosas dzīvojusi rusu tauta. Tā apvienojusi slāvus un devusi Krievzemei nosaukumu – Rusa jeb Rosija.
  2. Senie raksti stāsta ko citu. Krievzemes vēsturi savā darbā „Pagājušo laiku stāsti” ir apkopojis mūks Nestors. Viņš vēsta, ka slāvu dzimtas Krievzemē karojušas cita ar citu. Tāpēc slāvi aicinājuši varjagus, vārdā rosus, lai viņi ieviestu kārtību. Ieradies varjags Rjuriks ar brāļiem. Viņš kļuvis par kņazu un valdījis Novgorodā, bet viņa pēctecis kņazs Oļegs 882. gadā pakļāvis arī Kijevu un radījis vienotu valsti.
 
Skandināvijā nav tautas, kas saucas rosi, tāpēc uzskata, ka šis vārds radies no skandināvu vārda „rossi” (airēt). Lai iebrauktu Krievzemē pa upēm, kuģi bija jāairē pret straumi.
 
Kņazi un viņu politika
Galvenais Krievzemes kņazu varas balsts bija karadraudze. Tajā dienēja gan varjagi, gan slāvi, gan stepju klejotājtautu pārstāvji – polovcieši, pečeņegi un citi.
Kņazs – slāvu valdnieks.
Ar karadraudzes palīdzību kņazi aizstāvēja savas zemes un devās laupīt jeb sirot. Noteiktā laikā kņazi ieradās savas valsts novados un vāca nodokļus. Kijevā tie apmetās reti.
 
Oļega pēcteci Igoru nogalināja, jo viņš uzlika kādai tautai papildus nodokļus. Igora pēctecis Svjatoslavs bija slavens ar saviem karagājieniem uz Bulgāriju un Bizantiju.
  
Svjatoslava dēls Vladimirs kļuva par kristieti. Viņš ilgi nevarēja izvēlēties, vai pieņemt ebreju ticību jūdaismu vai kļūt par musulmani vai kristieti. Tad Vladimirs ieņēma pilsētu pie Melnās jūras Hersonu, kura tolaik piederēja Bizantijai. Viņš pieprasīja par sievu imperatoru māsu Annu. Bizantieši piekrita, bet prasīja, lai Vladimirs pieņem kristīgo ticību. Kņazs kristījās Hersonā.
Svarīgi!
988. gadā arī kijeviešus iedzina Dņeprā un ar varu nokristīja. Šo gadu uzskata par kristīgās ticības pieņemšanas laiku Krievijā.
Krievzemē izveidojās sava pareizticīgā baznīca ar patriarhu priekšgalā. No Bulgārijas un Bizantijas ieradās mūki, kas atvēra klosterus un skolas, ieviesa slāvu rakstību un sāka celt mūra ēkas.
Vladimira pēctecis Jaroslavs Gudrais turpināja attīstīt Krievzemes kultūru. Viņš Kijevā uzcēla Sofijas katedrāli, izveidoja tur grāmatu glabātuvi. Jaroslavs arī izdeva pirmos likumus, kas saucās „Krievu tiesa”. Viņa laikā par Kijevas simbolu kļuva Zelta vārti. Virs tiem bija baznīca ar zelta kupolu.
 
sffd.jpg
Kijevas Zelta vārti
 
Krievzemes sabrukums
Kņazi neprata vienot Krievzemi. Atsevišķās zemēs par valdniekiem jeb vietējiem kņaziem viņi iecēla savus dēlus. Katrs dēls izveidoja karadraudzi, un izmantojot to, sāka nežēlīgu cīņu par varu. Ja pie varas nāca jauns kņazs, viņš sāka ar to, ka nogalināja priekšteča dēlus, lai amatos ieceltu savējos.
 
DSC_4179.JPG
Kņazistes
 
1097. gadā kņazi sanāca uz apspriedi Ļubečas pilsētā. Tajā pieņēma lēmumu, ka katram kņazam ir tiesības uz to zemi, ko tas mantojis no tēva. Kijevas kņazi vairs nevarēja iecelt vietējos kņazus. Rezultātā Krievzeme sabruka mazās valstiņās – kņazistēs. Viens no šo valstiņu valdniekiem pieņēma lielkņaza titulu, taču varas pār visu Krievzemi viņam nebija.
 
Neparasta iekārta izveidojās lielākajā kņazistē Novgorodā. Te lēmumus pieņēma ietekmīgāko pilsētnieku sapulce – veče. Kņazs pieņemtos lēmumus tikai apstiprināja. Viņš arī komandēja karaspēku. Neveiksmīgus kņazus veče padzina.
 
Mongoļu iebrukums
13. gadsimta sākumā tautas, kas dzīvoja Mongolijā, apvienojās valdnieka Čingishana vadībā un sāka iekarot kaimiņu zemes. Krievzemē mongoļus sauca par tatāriem, jo tā esot saukusies kareivīgākā mongoļu tauta. Krievzemē mongoļi iebruka hana Batija vadībā. 1240. gadā viņš ieņēma Kijevu. Mongoļus apturēja 1241. gadā kaujā pie Legnicas Polijā.
Svarīgi!
Līdzās Krievzemei Batijs izveidoja valsti, kuru nosauca par Zelta Ordu.
Krievzemes lielkņaziem bija jāvāc nodevas un noteiktā laikā tās jānodod mongoļu sūtnim no Zelta Ordas. Arī lielkņaza titulu turpmāk piešķīra mongoļi.
 
Kņazs Vladimirs
  • Ap 950. gadu Vladimirs piedzimst. Viņa tēvs ir kņazs Svjatoslavs, bet māte – verdzene, kņazu saimniecības atslēgu glabātāja.
  • 971. gadā pēc Svjatoslava nāves varu dala viņa dēli Jaropolks un Oļegs, Vladimiru nosūtu uz attālo Novgorodu.
  • 980. gadā Vladimirs ar varjagu karaspēku ielenc Kijevu. Jaropolku, kas nāk uz miera sarunām, viņš nodevīgi nogalina. Savus 12 dēlus viņš ieceļ par vietējiem kņaziem.
  • 988. gadā Vladimirs ieņem Hersonu, pieprasa par sievu Bizantijas imperatora māsu Annu un kristās.
  • 1015. gadā Vladimira dēls Jaroslavs sāk cīņu pret tēvu. Cīņas laikā Vladimirs mirst.
 
Viena no asiņainākajām cīņām par varu notika pēc kņaza Vladimira nāves. Viņa dēls Svjatopolks tik nežēlīgi izrēķinājās ar brāļiem, ka ieguva iesauku Nolādētais, bet nogalinātie brāļi Boriss un Gļebs tika pasludināti par pirmajiem Krievzemes svētajiem.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
G. Kurlovičs, A. Tomašūns "Latvijas vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 1999.g.
Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC, 2000.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kiev_gate_2001_07_09.jpg