Teorija

Latviešu valoda. ieskats
Indoeiropiešu saimē baltu valodu zarā ir tikai divas dzīvas valodas – latviešu un lietuviešu, bet pasaulē ir vairāk nekā 6000 valodu, 15 valodu runātāju skaits ir puse no zemes iedzīvotāju skaita. Tikai 200 no pārējām valodām tās runātāju skaits pārsniedz vienu miljonu. Arī latviešu valoda ir viena no šīm 200 valodām, tāpēc nav īsti korekti apgalvot, ka latviešu valoda ir maza valoda. Protams, mandarīnu, angļu vai spāņu valodas runātāju skaits mērojams miljardos, taču jāņem vērā, ka ir valodas, kurās ir vien daži desmiti runātāju, piemēram, pēc lībiešu valodas un kultūras portāla livones.lv ziņām lībiešu valodā spēj sazināties aptuveni trīsdesmit cilvēku visā pasaulē, no kuriem tikai puse ir lībiešu izcelsmes un tikai pieciem lībiešu valoda ir dzimtā (turklāt visi šie pieci ir vecumā virs 70 gadiem).
 
Pašlaik (2010. gada vasarā) pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem latviešu tautību kā savējo norādījuši 1 334 930 cilvēki, bet Latvijas pilsonība ir 1 857 241 cilvēkam. Pēc Latvijas Republikas likumdošanas pilsonību var iegūt tikai tad, ja ir noteikta līmeņa latviešu valodas prasme, kas ļauj apgalvot, ka pašlaik Latvijā latviešu valodā runā 1 miljons 857 tūkstoši 241 cilvēks.

Indoeiropiešu valodu kokā kā trešā baltu valoda atzīmēta mirusī prūšu valoda, bet senāk ir bijis daudz vairāk baltu valodu, piemēram, augštaišu, žemaišu, jātvingu, galindu, kuršu, kuršu, sēļu, zemgaļu, latgaļu un citu baltu cilšu valodas.
 
Baltu ciltis agrāk – 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras - apdzīvojušas lielas teritorijas uz austrumiem no pašreizējās Latvijas un Lietuvas teritorijas, kurās toreiz dzīvoja somugru ciltis. Baltu ciltis, virzoties uz ziemeļiem un rietumiem, nonāca pie Baltijas jūras. Somugru ciltīm nācās atkāpties.
 
Svarīgi!
Latvijā ir divas pamattautas – latvieši un lībieši. Lībieši ir seno somugru cilšu pēcteči.
 
Latviešu valodā ir saglabājušās liecības par baltu un somugru cilšu kontaktiem, piemēram, visi Latvijā sastopamie vietvārdi ar izskaņām –aži, -eži, -iži, -uži ir somugriskas cilmes: Limbaži, Vidriži, Ainaži, Kuiviži.
 
Vietvārdi, īpaši upju un ezeru nosaukumi, ir saglabājuši daudz liecību par valodas vēsturi. Valodnieki, pētot kādas valodas izcelšanos, saistību ar citām valodām u.tml., lielu uzmanību pievērš tieši šiem īpašvārdiem.
 
Arī pirmās zilbes uzsvars latviešu valodā aizgūts no somugriem.
 
Zinātnieki uzskata, ka baltu valodas no indoeiropiešu valodas atdalījušās otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
 
Svarīgi!
Profesore Ina Druviete min, ka latviešu valoda ir "indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, kas konsolidējusies 10. – 12. gadsimtā, 5. – 7. gadsimtā senlatviešu ciltīm nodaloties no senlietuviešu ciltīm."

Atsauce:
Mūsu valoda. Latviešu  valoda 10.-12. klasei/Rita Lāce. – Rīga, Zvaigzne ABC, 2005. – 252 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 10. – 11. lpp.
Valodas daba/Sarma Kļaviņa. - Rīga, Lielvārds 1997. – 80 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 53. – 56. lpp.
Mūsu valoda – Latvijas vai ES identitātes daļa?/ Ina Druviete. - Lauku Avīze 11.10.2004.
http://www.livones.lv/libiesi/valoda/?raksts=128
http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Latviesu_valoda/mid_502