Teorija

Leksikoloģija. Īpatnējie leksikas slāņi.
Īpatnējo leksiku valodas sistēmā veido vārdi, kuru lietošana ir ierobežota – tie ir vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu, speciālā jeb nozaru leksika, dialektismi jeb apvidvārdi, vecvārdi un jaunvārdi.
 
Aizguvumi ir no citām valodām pārņemti vārdi.

Aizguvumi valodā ienāk vēsturiskās attīstības gaitā kā dažādu ģeogrāfisku, ekonomisku, politisku un kultūras sakaru rezultāts.
Ir vecāka un jaunāka slāņa aizguvumi.
Latviešu valodā senākie aizguvumi ir no lībiešu, krievu un vācu valodas.
Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, baltu ciltis Latvijas teritorijā ieradās vēlāk. Krievu un latviešu kultūras sakari pastāvēja jau kopš 9. gadsimta. Pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijā 12. gadsimtā latviešu valodā ienāca arī vācu cilmes vārdi.
No lībiešu valodas aizgūtie vārdi
Piemērs:
kaija, liedags, loms, maksa, puika, puķe, tērauds
No krievu valodas aizgūtie vārdi
Piemērs:
bagāts, baznīca, cena, kāposti, postaža, pulks, svētki, svēts
No vācu valodas aizgūtie vārdi
Piemērs:
amats, bikses, krūze, sīpols, stārķis, šķūnis, ziepes

Laika gaitā šie aizguvumi ir pielāgojušies latviešu valodas sistēmai un ne fonētiski, ne morfoloģiski neatšķiras no latviskas cilmes vārdiem.
 
Aizguvumi, kas sastopami daudzās valodās, ir internacionālismi jeb svešvārdi.

Internacionālismi visbiežāk apzīmē politikas, zinātnes un mākslas jēdzienus.
Internacionālismu nozīmes tiek skaidrotas svešvārdu vārdnīcās.
 
svesvardu.png svesvardu_avots.png svesvardu_jumava.png
 
Visvairāk internacionālismu nāk no latīņu un grieķu valodas, bet latviešu valodā tie visbiežāk ienākuši ar starpniekvalodu – krievu un vācu - palīdzību.
 
Ne visi aizguvumi ir vēlami.
Barbarismi – stilistiski nevēlami aizguvumi.
Piemērs:
apbižot (no krievu valodas), zapte (no vācu valodas), imidžs (no angļu valodas)

Speciālā jeb nozaru leksika ir vārdi, kas saistīti ar kādu ekonomikas, zinātnes, tehnikas vai mākslas nozari.
Nozaru leksikā ietilpst: profesionālismi un termini.

Profesionālismi – vārdi, kas saistīti ar kādas profesijas ikdienas darbu.
Termini – vārdi, kas apzīmē kādas zinātnes nozares jēdzienus.
 
Arī terminu nozīmes meklējamas atbilstošās jomas vārdnīcās.
buvniecibas_terminu__vardnicas_vaks.png juridisko_terminu__vardnicas_vaks.png petneicibas_terminu__vardnicas_vaks.png
Apvidvārdi ir vārdi, ko lieto tikai kādā noteiktā apvidū un kas nepieder literārajai valodai.
Daiļliteratūrā apvidvārdus bieži izmanto, lai parādītu novadam raksturīgo, īpatnējo.
Apvidvārds
Novads
Piemērs:
progarīgs (ellīgs)
Latgale
Piemērs:
spovedēt (uzklausīt grēksūdzi)
Latgale
Piemērs:
roidas (atkritumi, gruži)
Vidzeme
Piemērs:
pepināt (karsti žāvēt (zivis))
Kurzeme 
 
Vecvārdi ir vārdi, kurus mūsdienās nelieto vai lieto ļoti reti.

Vārdu nelietošanai ir vairāk iemesli:
1) vārda vietā attiecīgās parādības nosaukšanai lieto citu vārdu;
Vecvārds
Mūsdienu vārds
kamieši
pleci
sebu
vēlu
biķeris
kauss

Šādus vecvārdus sauc par  arhaismiem.

2) novecojusi kāda no vārda nozīmēm, piemēram, vārdu grāmata mūsdienās vairs nelieto ar nozīmi vēstule, kā tas bija sākotnēji;
3) zudis priekšmets, parādība, kas tika ar šo vārdu apzīmēta;
Piemērs:
vagars, klaušas, guberņa

Šādus vecvārdus sauc par  historismiem.
 
Jaunvārdi – vārdi, kas agrāk nav lietoti, bet kas ienāk un nostiprinās valodā.
Okazionālismi – parasti rakstnieku darināti vārdi, kas izmantoti konkrētā tekstā māksliniecisku mērķu dēļ.

Atsauce:
Latviešu valoda 10. – 12. klasei/Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle Dz., Rudzīte M. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 83. - 119.lpp.