Teorija

Fonētika
Svarīgi!
Skaņas ir mazākā valodas vienība.
Grafiskas zīmes, ar kurām valodas skaņas apzīmē rakstos, sauc par burtiem.
 
ALFABĒTS
 Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par alfabētu
 
Svarīgi!
Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti:
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
 
Latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē divas vai vairākas skaņas. Šiem gadījumiem pareizrunā jāpievērš īpaša uzmanība. Latviešu valodā ar vienu burtu tiek apzīmēts:
1) šaurs un plats e vai ē.
Piemērs:
- šaurs darbības vārdu nenoteiksmē: vēlēt - ēvelēt,
-  plats divdabī: vēlēts - ēvelēts;
2) divējāds latviešu valodā ir cietais n.
Piemērs:
- g vai k priekšā (izrunā aktīvāka ir mēles mugurpuses daļa): kungs, banga,
- pārējos gadījumos (izrunā mēles galiņš tuvojas zobiem): zināt, minēt;
3)   ar burtu r pašreizējā rakstībā Latvijā apzīmē gan cieto r, gan retāk dzirdamo mīksto r, ko rakstos lieto ārzemju latvieši, bet Latvijā to lietoja līdz 1946. gadam.
Piemērs:
- tagadne aru (agrāk aŗu) , pagātne aru;
4) ar burtu o pašreizējos latviešu rakstos apzīmē trīs skaņas:
Piemērs:
- īsu patskani o - globāls,
- garu patskani o - metodika,
- divskani [uo] - odze.
    Latviešu alfabētā nav ietilpināti skaņu dz un apzīmējumi. Šīs skaņas raksta ar diviem burtiem - d un z vai d un ž savienojumu.
LATVIEŠU VALODAS SKAŅAS
Skaņu sadalījums
       Patskaņi:
                 a, ā, e (platais un šaurais), ē (platais un šaurais), i, ī, u, ū, o [ō]
        Divskaņi:
                  ai, au, ei, ie, o [uo], iu, ui, oi, ou
       Līdzskaņi:
                  b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž, dz, dž
Patskaņi ir skaņas, ko izrunā, gaisam brīvi plūstot cauri mutes dobumam. 
Piemērs:
 Latviešu valodā ir 12 patskaņi, bet 9 patskaņu burti:
         - latviešu valodā ar burtu e apzīmē gan plato, gan šauro [e] skaņu;
         - latviešu valodā ar burtu ē apzīmē gan plato, gan šauro [ē] skaņu;
         - latviešu valodā ar burtu o apzīmē gan īso [o], gan garo [ō] skaņu (arī divskani [uo]).
Divskaņi ir divu nevienādu īsu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Ja blakus runājami divi dažādi īsi patskaņi, bet tie atrodas katrs savā zilbē, divskaņi neveidojas:
Piemērs:
ne-ilgs, tri-umfs.
Pareizrunā sevišķa uzmanība jāpievērš divskanim o, ko raksta ar vienu burtu, jāuzmanās, lai divskaņa vietā nerunātu patskani o.
        Ir gadījumi, kad tikai divskanis o vai patskanis o šķir vārda nozīmi.
Piemērs:
bērzi un kļavas ir koki (divskanis o), bet - koki (ar patskani o) ir kuģa pavāri.
        Daži no divskaņiem, kā oi, eu, ou, tiek lietoti reti un gandrīz vienīgi aizgūtos vārdos.     
Piemērs:
boikots, Eugenija.
Līdzskaņi ir skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādus šķēršļus.
Piemērs:
Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.
Klasificējot latviešu valodas līdzskaņus pēc mēles un lūpu darbības, tos izrunājot, izšķir mēleņus un lūpeņus.
Līdzskaņus var iedalīt pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma. Pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma līdzskaņus iedala troksneņos un skaneņos. Troksneņu izrunā vairāk dzirdams troksnis, skaneņu izrunā – tonis kopā ar troksni.
Troksneņus iedala balsīgajos un nebalsīgajos.
pēc aktīvā runas orgāna
mēleņi: c, č, dz, dž, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, n, ņ, r, s, š, t, z, ž
lūpeņi: b, p, m, v, f
Līdzskaņu iedalījumspēc skanīguma
troksneņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, s, š, t, v, z, ž
skaneņi: l, ļ, m, n, ņ, r
pēc balsīguma
balsīgie: b, d, g, ģ, dz, dž, z, ž, j, v un visi skaneņi
nebalsīgie: p, t, k, ķ, c, č, s, š, f, h

Līdzskaņu dubultošana
Latviešu valodā dažu vārdu saknē tiek lietoti dubultoti skaneņi, ko arī raksta ar diviem burtiem:  ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr.  
Piemērs:
  balle, elle, eļļa, mamma, gamma, tonna, henna, huņņi, ķerra, urravas
  Divi vienādi līdzskaņi bieži atrodas blakus, ja priedēklis beidzas ar to pašu burtu, ar ko sākas vārda sakne
Piemērs:
  pārraide, pārrunas, appūst, uzzināt, bezzobains
Divi vienādi līdzskaņi var atrasties līdzās salikteņos.     
Piemērs:
lappuse, liellaiva, otrreiz, saulessargs

ZILBE

Zilbe ir vārds vai vārda daļa, ko izrunā ar vienu mutes vērienu. Tā ir vismazākā runas vienība.
Piemērs:
zil- be, sē- ne, sau- le, šal- le, kar- tu- pe- lis, div- pa- dsmit

VĀRDU DALĪŠANA PĀRNEŠANAI JAUNĀ RINDĀ
 
Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2004. - 132 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 124.- 129.lpp.
http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon12.htm