Teorija

Skaņas ir mazākā valodas vienība.
Grafiskas zīmes, ar kurām valodas skaņas apzīmē rakstos, sauc par burtiem.
Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par alfabētu.  
Svarīgi!
Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti:
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž. 
Latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē divas vai vairākas skaņas. Šiem gadījumiem pareizrunā jāpievērš īpaša uzmanība. Latviešu valodā ar vienu burtu tiek apzīmēts:
  1. šaurs un plats e vai ē.
    - šaurs darbības vārdu nenoteiksmē: vēlēt - ēvelēt,
    - plats divdabī: vēlēts - ēvelēts;
     
  2. divējāds latviešu valodā ir cietais n.
    - g vai k priekšā (izrunā aktīvāka ir mēles mugurpuses daļa): kungs, banga,
    - pārējos gadījumos (izrunā mēles galiņš tuvojas zobiem): zināt, minēt;
     
  3. ar burtu r pašreizējā rakstībā Latvijā apzīmē gan cieto r, gan retāk dzirdamo mīksto r, ko rakstos lieto ārzemju latvieši, bet Latvijā to lietoja līdz 1946. gadam.
    - tagadne aru (agrāk aŗu), pagātne aru;
  4. ar burtu o pašreizējos latviešu rakstos apzīmē trīs skaņas:
    - īsu patskani oglobāls,
    - garu patskani o: metodika,
    - divskani [uo]: odze.
Latviešu alfabētā nav ietilpināti skaņu dz un apzīmējumi. Šīs skaņas raksta ar diviem burtiem - d un z vai d un ž savienojumu.
 
Latviešu valodas skaņu sadalījums:
  • Patskaņi: a, ā, e (platais un šaurais), ē (platais un šaurais), i, ī, u, ū, o [ō];
  • Divskaņi: ai, au, ei, ie, o [uo], iu, ui, oi, ou
  • Līdzskaņi: b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž, dz, dž
Patskaņi ir skaņas, ko izrunā, gaisam brīvi plūstot cauri mutes dobumam.
Piemērs:
Latviešu valodā ir 12 patskaņi, bet 9 patskaņu burti:
  • latviešu valodā ar burtu e apzīmē gan plato, gan šauro [e] skaņu;
  • latviešu valodā ar burtu ē apzīmē gan plato, gan šauro [ē] skaņu;
  • latviešu valodā ar burtu o apzīmē gan īso [o], gan garo [ō] skaņu (arī divskani [uo]).
Divskaņi ir divu nevienādu īsu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Ja blakus runājami divi dažādi īsi patskaņi, bet tie atrodas katrs savā zilbē, divskaņi neveidojas:
ne-ilgs, tri-umfs. 
  
Pareizrunā sevišķa uzmanība jāpievērš divskanim o, ko raksta ar vienu burtu, jāuzmanās, lai divskaņa vietā nerunātu patskani o.
Ir gadījumi, kad tikai divskanis o vai patskanis o šķir vārda nozīmi:
bērzi un kļavas ir koki (divskanis o), bet - koki (ar patskani o) ir kuģa pavāri.
Daži no divskaņiem, kā oi, eu, ou, tiek lietoti reti un gandrīz vienīgi aizgūtos vārdos:
boikots, Eugenija.
Līdzskaņi ir skaņas, kuras izrunājot gaisa plūsma mutes dobumā sastop kādus šķēršļus.
Piemērs:
Latviešu valodā ir 26 līdzskaņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž.
Klasificējot latviešu valodas līdzskaņus pēc mēles un lūpu darbības, tos izrunājot, izšķir mēleņus un lūpeņus.
Līdzskaņus var iedalīt pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma. Pēc skaņas trokšņa vai toņa daudzuma līdzskaņus iedala troksneņos un skaneņos. Troksneņu izrunā vairāk dzirdams troksnis, skaneņu izrunā – tonis kopā ar troksni.
Troksneņus iedala balsīgajos un nebalsīgajos.
pēc aktīvā runas orgāna
mēleņi: c, č, dz, dž, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, n, ņ, r, s, š, t, z, ž
lūpeņi: b, p, m, v, f
Līdzskaņu iedalījumspēc skanīguma
troksneņi: b, c, č, d, dz, dž, f, g, ģ, h, j, k, ķ, s, š, t, v, z, ž
skaneņi: l, ļ, m, n, ņ, r
pēc balsīguma
balsīgie: b, d, g, ģ, dz, dž, z, ž, j, v un visi skaneņi
nebalsīgie: p, t, k, ķ, c, č, s, š, f, h

Latviešu valodā dažu vārdu saknē tiek lietoti dubultoti skaneņi, ko arī raksta ar diviem burtiem:  ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr.
balle, elle, eļļa, mamma, gamma, tonna, henna, huņņi, ķerra, urravas
 
Divi vienādi līdzskaņi bieži atrodas blakus, ja priedēklis beidzas ar to pašu burtu, ar ko sākas vārda sakne.
rraide, pārrunas, appūst, uzzināt, bezzobains
 
Divi vienādi līdzskaņi var atrasties līdzās salikteņos.
lappuse, liellaiva, otrreiz, saulessargs
 
Zilbe ir vārds vai vārda daļa, ko izrunā ar vienu mutes vērienu. Tā ir vismazākā runas vienība.
zil-be, sē-ne, sau-le, šal-le, kar-tu-pe-lis, div-pa-dsmit
 
Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
 
Dalīšanas principi
 
Jāievēro līdzskaņu burtu skaits:
  • ja starp diviem patskaņiem ir viens līdzskanis, tas pārnesam nākamajā zilbē
    ba-gāts, ie-va, sau-le
     
  • ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tie dalāmi uz pusēm
    as-tere, dar-bi, mīk-la
     
  • ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos dala pēc izvēles - uz otru pusi var celt divus vai vienu līdzskani
    plāks-ne vai plāk-sne, turp-māk vai tur-pmāk
     
  • ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem ir četri līdzskaņi, tad tos dala uz pusēm
    zvirg-zdi, bārk-stis
 
Atdala vārda sastāvdaļas:
  • priedēkļus
    aiz-iet, bez-miegs, ie-elpot
     
  • izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -dams (-a), -damies (-ās), -šana (-ās), -tuve (-a), -tala
    vir-tuve, vārd-nīce, frizē-tava, birz-tala
     
  • salikteņu daļas
    audžu-māte, nakts-miers, seš-desmit
  
Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2004. - 132 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 124.- 129.lpp.
http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon12.htm