Teorija

Vēsturiskās skaņu pārmaiņas
Vēsturiskās skaņu pārmaiņas ir valodas attīstības gaitā veidojušās fonētiskas parādības: lietvārdu, darbības vārdu formās un dažādos atvasinājumos sākotnējās skaņas vietā stājusies cita skaņa. Šādas pārmaiņas radušās senākos valodas attīstības posmos. 
Bez pozicionālajām skaņu pārmaiņām ir arī tādas skaņu pārmaiņas, kuras nenosaka mūsu runa. To pamatā ir procesi, kas notikuši valodā senos attīstības posmos un saistīti vai nu ar jaunu vārdu darināšanu, vai kāda vārda gramatisko formu veidošanu. Tās ir vēsturiskās skaņu pārmaiņas.
   
Vēsturisko skaņu pārmaiņu veidi

PATSKAŅU MIJA
LĪDZSKAŅU MIJA
LĪDZSKAŅU ZUDUMS
Piemērs:
līt - lietus
sākotnējā beigu līdzskaņa vietā vārda gramatiskajās formās vai atvasinājumos stājas cits līdzskanis
      - i, ī, e, ē, ie, ei ietekmē
Piemērs:
        zirgs- zirdziņš- zirģelis
      - t, d ietekmē
Piemērs:
         zuda- zust
         veda- vezdams
      - j ietekmē
Piemērs:
         lācis- lāča
         kurmis- kurmja
Piemērs:
ausa - au(s)-st
au - st-ot
au - st-ošs
au(s)- šana

J noteiktajai mijai pakļauto vārdu atsevišķās gramatiskajās formās senāk bijis formveidotājs piedēklis j.
Šai mijai pakļauti līdzskaņi p, b, m, v, t, d, n, c, dz, s, z, l, r, k, g.

Mija notiek:
- 2., 5. un 6.deklinācijas lietvārdu atsevišķās formās (2.dekl. vsk. ģen. un dsk. visos locījumos, 5. un 6.dekl. lietv. dsk. ģen.)
Piemērs:
briedis - brieža
priede - priežu
sirds - siržu
alksnis- alkšņu
- 1.konjugācijas darbības vārdu tagadnes formās
Piemērs:
celt - ceļu
grauzt - graužu

Mijai pakļautie līdzskaņi
p, b, m, v, t, d, n, c, dz, s, z, l, r, k, g
Rodas
pj, bj, mj, vj, š, ž, ņ, č, dž, š, ž, ļ, c, dz

Patskaņu i, ī, e, ē, ie notiektā mija notiek:
vārddarināšanā
darbības vārda formās
Piemērs:
roka - rociņa -  roķele
spēks - spēcīgs
logs - lodziņš - loģelis
augt - audzēt
Piemērs:
kt - tu nāc - nāciet!
augt - tu audz - audziet!

Līdzskaņu t, d noteiktā mija raksturīga darbības vārdiem.
Saknes beigu līdzskaņi t un d, atrodoties t priekšā, pārveidojas par s. Tas notiek nenoteiksmes galotnes -t, -ties, vēlējuma izteiksmes -tu, tos un ciešamās kārtas pagātnes divdabja izskaņas -ts, ta priekšā.
Piemērs:
ved-a  -  ves-t, ves-tu, tiek ves-ts
aizlaid-ās  -  aizlais-ties, aizlais-tos
met-a  -  mes-t, mes-tu, tiek mes-ts
Saknes beigu līdzskaņi t un d, atrodoties d priekšā, pārveidojas par z. Tas notiek daļēji lokāmajā divdabī ar izskaņām -dams, -dama, -damies, -damās.
Piemērs:
ved-a  -  vez-dams, aizlaid-ās  -  aizlaiz-damies

Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2004. - 132 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 1204.- 128.lpp.
http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon12.htm