Teorija

Uzruna un uzrunas grupa
 
Uzruna ir vārds vokatīvā, ar ko tiek uzrunāts cilvēks, dzīvnieks, parādība vai pat priekšmets.
Uzruna bieži parādās tiešās runas teikumos.
 
Piemērs:
"Klau, zaķi, ļauj arī man kaut reizīti uzspēlēt cītaru!" tīģeris lūdzās.
zaķi - uzruna
 
Vokatīvam nav jautājuma, un arī uzrunai nav jautājuma, tāpēc uzruna nevar būt par teikuma locekli, jo visi teikuma locekļi atbild uz kādu jautājumu.
Piemērs:
teik_loc_piem.png
tu - teikuma priekšmets (kas?)
nemānies - izteicējs (ko dari?)
zaķi - uzruna (nav jautājuma)
 
Svarīgi!
Personu vietniekvārdi  tu  un  jūs  nav uzruna.
Uzruna runā tiek atdalīta ar pauzi, rakstos - ar komatu.
 
Pieturzīmes teikumos ar uzrunu
Komatu skaits un atrašanās vieta ir saistīta ar uzrunas atrašanās vietu teikumā.
 
1. Ja uzruna atrodas teikuma sākumā, komats liekams aiz tās.
Piemērs:
Dēliņ, kāpēc tik bēdīgs?
2. Ja uzruna atrodas teikuma vidū, komats liekam gan pirms uzrunas, gan aiz tās.
Piemērs:
Atlaid mani, puisīt, upē!
3. Ja uzruna atrodas teikuma beigās, komats liekams pirms tās.
Piemērs:
Paldies par palīdzību, zivtiņ!
 
Tā kā uzruna ir vēršanās pie kāda, tad šādos teikumos teikuma beigu pieturzīme bieži būs  izsaukuma  vai  jautājuma zīme.
Piemērs:
Ko jūs, tēvocīt, taisāt?
Piedod man, māmiņ!
 
Uzrunas grupa
Ja uzrunu paskaidro citi teikuma locekļi, tad izveidojas uzrunas grupa.
Piemērs:
Varenais ērgli, tu esi debesu karalis!
varenais ērgli - uzrunas grupa
 
Arī uzrunas grupa ar komatiem jāatdala no pārējās teikuma daļas.
 
/Pēc vjetnamiešu pasakām/