Teorija

Tiešā runa
Tiešā runa ir tiešs kāda runātāja vārdu atkārtojums.
Piebilde ir teikuma daļa, kas norāda uz runas apstākļiem - runātāja personību, runas vietu, runas veidu u.c.
 
Piemērs:
"Vai jūs dzīvojat Sālsvārnā?" Pelle jūsmīgi vaicāja.
Čorvena strauji apstājās uz sliekšņa un paskatījās istabā: "Plīts dūmo."
"Cepsim pankūkas," Čorvena sacīja, "Matilde gan visus miltus izbēra."
 
Pieturzīmes tiešās runas teikumos
Piebilde no tiešās runas tiek atdalīta ar pieturzīmēm.
Pieturzīmju lietojums ir saistīts ar tiešās runas un piebildes savstarpējo novietojumu.
Tiešās runas daļa tiek likta pēdiņās.
Rakstot rokrakstā, jāatceras, ka sākumā pēdiņas liek apakšā, bet beigās - augšā.
pedinas_rokraksts.png
 
Piebildes un tiešās runas daļas atdalīšanai tiek izmantotas arī citas pieturzīmes.
1. Ja piebilde novietota pirms tiešās runas, to atdala ar  kolu.
 
kols.png
 
2. Ja piebilde seko aiz tiešās runas daļas, tad pirms pēdiņām liekams:
- komats  stāstījuma teikumos;
- jautājuma zīme  jautājuma teikumos;
- izsaukuma zīme  rosinājuma, mudinājuma un izsaukuma teikumos.
 
piebilde_aiz.png
 
3. Ja piebilde atrodas starp tiešās runas daļām, tad pirms pēdiņām liekams  komats.
piebilde_vidu.png
Jāatceras, ka tiešās runas otrā daļa šādā gadījumā jāsāk ar  mazo burtu.
 
/Pēc A. Lindgrēnas "Mēs - Sālsvārnas salas vasarnieki"/