Teorija

Teikums
Cilvēki izsaka savas domas teikumos. Teikumus veido vārdi, taču ne jebkurš vārdu virknējums ir teikums.
Nav teikums
Ir teikumi
 es lasīt grāmata Es vakarā lasu grāmatu.
 Es vakaros lasu grāmatas.
 Grāmatas es lasu vakaros.
 Grāmatas es lasu vakarā.
 
Lai izveidotos teikums, vārdiem ir jābūt saistītiem. Šo saistījumu var noteikt ar jautājumiem.
Piemērs:
Māsa lasa grāmatu.
kas? – māsa
ko dara? - lasa
ko? – grāmatu
masa_lasa_gramatu.JPG
 
Vārdus, kas teikumā atbild uz noteiktu jautājumu, sauc par teikuma locekļiem.
Ne visi vārdi var būt par teikuma locekļiem.
Vārdi tiek iedalīti divās lielās grupās.
dalijums_patst_paligvardi.JPG

Par patstāvīgiem vārdiem sauc vārdus, kuriem ir pašiem sava nozīme.
Piemērs:
māsa – dzīva būtne
lasa – darbība
liela - īpašība
grāmata – priekšmets
 
Palīgvārdiem nav pašiem savas patstāvīgas nozīmes, bet arī tie ir svarīgi teikuma izveidē. Palīgvārdi palīdz saistīt vārdus teikumos.
Piemērs:
es un brālis
rakstu ar  zīmuli
mamma vai tētis
 
Lielākā daļa palīgvārdu ir īsi, bet, atšķirot patstāvīgos vārdus no palīgvārdiem, vispirms vērā jāņem patstāvīgās nozīmes esamība, jo ir arī īsi patstāvīgi vārdi.
Patstāvīgie vārdi
Palīgvārdi
ola
es
ēst
būt
tomēr
turpretī
taču
 
Daži palīgvārdi var veidot teikuma locekļus kopā ar patstāvīgajiem vārdiem.
Piemērs:
Es eju uz skolu.
kur? – uz skolu
  
Es ēdu pankūkas ar medu.
ar ko? – ar medu
 
 
Atsauce:
Latviešu valoda 3. klasei/A. Karule, A. Lanka. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. –190 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 137. – 154. lpp.