Teikums
Cilvēki izsaka savas domas teikumos. Teikumus veido vārdi, taču ne jebkurš vārdu virknējums ir teikums.
Nav teikums | Ir teikumi |
| es lasīt grāmata | Es vakarā lasu grāmatu. Es vakaros lasu grāmatas. Grāmatas es lasu vakaros. Grāmatas es lasu vakarā. |
Lai izveidotos teikums, vārdiem ir jābūt saistītiem. Šo saistījumu var noteikt ar jautājumiem.
Piemērs:
Māsa lasa grāmatu.
kas? – māsa
ko dara? - lasa
ko? – grāmatu
kas? – māsa
ko dara? - lasa
ko? – grāmatu
Vārdus, kas teikumā atbild uz noteiktu jautājumu, sauc par teikuma locekļiem.
Ne visi vārdi var būt par teikuma locekļiem.
Vārdi tiek iedalīti divās lielās grupās.
Par patstāvīgiem vārdiem sauc vārdus, kuriem ir pašiem sava nozīme.
Piemērs:
māsa – dzīva būtne
lasa – darbība
liela - īpašība
grāmata – priekšmets
lasa – darbība
liela - īpašība
grāmata – priekšmets
Palīgvārdiem nav pašiem savas patstāvīgas nozīmes, bet arī tie ir svarīgi teikuma izveidē. Palīgvārdi palīdz saistīt vārdus teikumos.
Piemērs:
es un brālis
rakstu ar zīmuli
mamma vai tētis
rakstu ar zīmuli
mamma vai tētis
Lielākā daļa palīgvārdu ir īsi, bet, atšķirot patstāvīgos vārdus no palīgvārdiem, vispirms vērā jāņem patstāvīgās nozīmes esamība, jo ir arī īsi patstāvīgi vārdi.
Patstāvīgie vārdi | Palīgvārdi |
ola es ēst būt | tomēr turpretī taču |
Daži palīgvārdi var veidot teikuma locekļus kopā ar patstāvīgajiem vārdiem.
Piemērs:
Es eju uz skolu.
kur? – uz skolu
kur? – uz skolu
Es ēdu pankūkas ar medu.
ar ko? – ar medu
ar ko? – ar medu
