Teorija

Atgriezeniskais vietniekvārds sevis parasti saistīts ar darbības veicēju, norāda, ka darbība vērsta uz pašu darītāju, realizēta darītājam par labu. Tas attiecināms uz visām trim personām kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī.
Es izvēlējos sev interesantu ceļojuma aprakstu. Tu sameklē sev piemērotas krāsas cepuri. Viņš grib sev jaunu uzvalku. Mēs meklējam sev naktsmītni. Jūs steidzaties sev nopirkt biļetes. Viņas cenšas gludināt sev svārkus. Kas neciena sevi, to citi negodās.
Svarīgi!
Atgriezeniskais vietniekvārds nemainās dzimtē un skaitlī, tam nav visu locījumu, trūkst nominatīva un vokatīva, tāpēc to dēvē par defektīvu. Atgriezenisko vietniekvārdu loka atšķirīgā veidā.
  • N. --
  • Ģ. sevis
  • D. sev
  • A. sevi
  • I. ar sevi
  • L. sevī
  • V. --
     
Tā kā atgriezenisko vietniekvārdu var attiecināt uz jebkuru personu kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī, tad teikumos, kuros minēti vairāki darītāji, vietniekvārds sev var radīt pārpratumus.
Piemērs:
Skolotāja atļāva skolēniem atstāt burtnīcas pie sevis. (Pie kā? Pie skolēniem pašiem vai skolotājas.) Saimnieks lika talciniekiem nolikt darbarīkus pie sevis. (Pie kā? Pie saimnieka vai katrs nesīs uz mājām.)

Reizēm kļūdaini lieto frāzi pie sevis ar nozīmi 'savā kabinetā, savās mājās'.
Piemēram, jautājums "Vai direktors ir pie sevis?" nav izteikts latviskā valodā, jūtams krievu valodas iespaids. Latviešu valodā saka: "Vai direktors ir savā kabinetā?"
 
Atsauce:
Paegle, Dz. Latviešu literārās valodas morfoloģija. I daļa. R: Zinātne, 2003, 79.lpp.